Ar unikālu seno amatu darbnīcu Cēsu pilī uzsāks viduslaiku sezonu

Sākot no 2019. gada  5. maija Cēsu pils viesi katru dienu līdz pat oktobrim varēs ne vien apmeklēt varenās pilsdrupas, aplūkot viduslaiku virtuves dārzu, bet arī sastapt gadsimtiem senu amatu meistarus amatnieku darbnīcas, kas būvētas izmantojot tradicionālus materiālus un tehnoloģijas.

Jau divas dekādes Cēsu pilī vienreiz gadā norisinās viduslaiku tematikai veltīts dzīvās vēstures pasākums. 1997. gadā šo tradīciju aizsāka Bruņinieku svētki, vēlāk turpināja Baltijas Viduslaiku festivāls, bet pēdējos gados - tematiskas Viduslaiku dienas. Turpmāk Cēsu pilī viduslaiku vēsturi paredzēts iedzīvināt nevis vienreiz gadā, bet gan visas vasaras garumā. Katru dienu no maija līdz oktobrim pils viesi varēs sastapt autentiskos viduslaiku tērpos ģērbtos pils ļaudis - dārznieku, spēļu meistaru un vairākus amatniekus.

Cēsu pils dzīvās vēstures norisēm izraudzīta plašā pirmā priekšpils. Tajā jau vairākus gadus pils dārznieces pārraudzībā aplūkojams viduslaiku virtuves dārzs, kurā tiek audzēti tādi pat dārzeņi, garšaugi un ārstniecības augi, kā livoniešu dārzos 500 gadus tālā pagātnē. Turpat netālu sastopams spēļu meistars, kurš aicina iepazīt viduslaikos iecienītas spēles un laika kavēkļus, kā arī pielaikot plākšņu bruņas, kas izgatavotas kā precīzas pilī atrasto bruņu kopijas.

Šīs sezonas jaunums priekšpilī - amatnieku darbnīcas tapušas izmantojot tradicionālus materiālus un tehnoloģijas. No koka brusām izgatavotais sienu karkass aizpildīts ar māla kleķi, grīdas veido akmens plātnes vai blietēts zemju klons, savukārt jumtus nosedz otrreiz izmantoti dakstiņi. Lai ikvienam interesentam varētu uzskatāmi ilustrēt ēku tapšanas stāstu, daži sienu aizpildījuma laukumi apzināti nav pārklāti ar apmetumu, parādot sienas veidojošo klūgu pinumu un māla kleķi. Katru dienu darbnīcās savu amatu praktizēs vismaz trīs amatnieki. Kopumā šajā vasarā Cēsu pils amatnieku saimi veidos ducis meistaru. Katrs no tiem pārstāv kādu viduslaikos populāru, bet mūsdienās bieži vien aizmirstu amatniecības nozari - piemēram, kaula un raga apstrādes meistars Viesturs darina ķemmes, spēļu kauliņus un citus sadzīvē izmantotus priekšmetus, kuru paraugus Cēsu pilī atraduši arheologi. Amatnieks Ingmārs uz paša konstruētas virpas gatavo koka traukus, savukārt kurpniece Guna šuj ādas apavus, par paraugu izmantojot pils kultūrslānī atrasto apavu fragmentus. Bez iepriekšminētajiem amatniekiem šajā vasarā pils viesi varēs sastapt meistarus, kuri demonstrēs savas prasmes, apstrādājot akmeni, metālu, mālu, iegūstot krāsas, pinot virves, veicot agrīno iespieddruku u.c. Ar pilī sastopamo amatnieku kalendāru ik nedēļu varēs iepazīties Cēsu pils mājas lapā cesupils.lv un sociālā tīkla vietnē facebook.com/cesupils.

Cēsu pils viduslaiku sezonas un amatnieku darbnīcu atklāšana norisināsies svētdien, 5. maijā no plkst. 10:00 līdz 18:00.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Aicina uz bluķa vakaru Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
19.decembrī 15.30 - 20 Vecpilsētas ielā norisināsies “Ziemassvētku andele”, savukārt Dzīvesziņas un arodu sētā no pulksten 16.30 aicināti uz | Skatīt vairāk
Latvija
Radīts Ziemassvētku dāvanu katalogs Bauskā Bauskas TIC
Bauskas novada mājražotāji un amatnieki ir radījuši īpašu pārsteigumu — elektronisku katalogu, kurā apkopoti viņu radītie produkti. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 01.12.2024 - 15.12.2024 PUZURPASAKA | Latviski Ziemassvētku stāsti Tukuma TIC
RTU postfolkloras grupa "Daba San" saviem klausītājiem piedāvā mūsdienīgu latvisku mūziku, stāstot par tradīciju vietu 21. gadsimta latvieša pasaulē. | Skatīt vairāk
VisitBauska Decembra svētku kalendārs Bauskas TIC
Seko līdzi @VisitBauska Facebook profilam, un katru dienu 01.12.-31.12. plkst. 12:00 atver Adventes kalendāra lodziņus! | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::1.85126281sec.