Autors: Toms Provejs
Avots: Turiba.lv
Ārkārtējā situācija īpaši negatīvi ir ietekmējusi viesmīlības nozari – restorānu apmeklējumi klātienē nav iespējami un pasūtījumi, kas tiek izsniegti līdzņemšanai, nespēj nodrošināt ieņēmumus pirmskrīzes līmenī. Tajā pašā laikā ēdienu piegāde daudziem restorāniem ir vienīgais peļņas avots, uzsver sporta restorāna un izklaides centra „O'Learys” ģenerāldirektors, Biznesa augstskolas Turība absolvents Toms Provejs. Viņš skaidro, ka šobrīd restorāniem īpaši būtisks atbalsts būtu terminētais PVN samazinājums 7% apmērā.
Ēnu ekonomikas samazinājums
Reklāma
Terminētais PVN samazinājums restorāniem šobrīd ir īpaši būtisks, lai sekmētu atgūšanos no pandēmijas radītajiem zaudējumiem. Šobrīd daudzviet Eiropā PVN ir 7%, kamēr Latvijā - 21%. Samazinājums kā atbalsta sistēma būtu izdevīga gan nozarei, gan valstij kopumā. Nevienam nav noslēpums, ka viesmīlības nozarē ir izplatītas aplokšņu algas, taču PVN samazinājums sekmētu lielāku atbildību pret nodokļu maksāšanu uzņēmumu vidū, tādējādi samazinot ēnu ekonomiku. Šobrīd uzņēmēji cenšas izdzīvot, nevis nopelnīt un tikai retais ar esošo PVN likmi iegūst pozitīvu gala iznākumu. Vislabākajā situācijā šobrīd ir ātrās apkalpošanas restorāni, ar kuriem klasiskie restorāni nespēj konkurēt. Labs piemērs ir Vācija, kur, ēdot uz vietas, PVN likme ir 15%, bet pasūtījumiem līdzņemšanai - 7%.
Pielāgošanās ierobežojumiem
Ir tikai apsveicami, ka daudzi ēdināšanas uzņēmumi Latvijā spējuši pielāgoties noteiktajiem ierobežojumiem. Latvijas uzņēmēji ir attapīgi un radoši, viņi spēj atrast, veidu kā strādāt arī šādos apstākļos. Pielāgošanos kopsummā var vērtēt kā gana veiksmīgu, jo, piemēram, ēdienu piegādes īpatsvars nav samazinājies, dažviet pat pieaudzis.
Ēdināšanas uzņēmumiem jāļauj strādāt
Ir jāatrod veids, kā ēdināšanas uzņēmumi varētu apkalpot savus klientus klātienē. Lai tas notiktu, ēdināšanas nozares uzņēmumiem jāuzsāk aktīvāka savstarpējā sadarbība. Tikai kopīgiem spēkiem spēsim panākt, lai šos ierobežojumus mīkstinātu. Šajā jomā jāņem piemērs no kaimiņiem – igauņiem, kur tiek atļauts strādāt ar saīsinātu darba laiku un noteiktu cilvēku skaitu pie galdiņiem. Ar šādu praksi jau esam saskārušies iepriekš un viss noritēja bez starpgadījumiem. Neredzu iemeslu, kādēļ šī sistēma nestrādātu arī tagad. Turklāt, ēdienu izsniegšana līdzņemšanai neveido pietiekami lielu ieņēmumu apjomu.
Āra restorāni nav efektīvākais risinājums
Ideja par āra restorāniem, protams, uzņēmumiem sniegtu iespēju atgūties un attīstīties, tomēr ne katram ēdināšanas uzņēmumam šāda iespēja (āra terase) ir pieejama. Lai šādu pakalpojumu nodrošinātu ziemas sezonā, nepieciešams papildus aprīkojums, piemēram, āra siltuma lampas. Tās ir papildus izmaksas, ko šobrīd var atļauties tikai retais. Situācija ar aizliegumiem kārtējo reizi parāda, kā cenšamies visu sarežģīt, izvēloties grūtāko ceļu. Jāpēta citu valstu pieredze, tādu, kuras nav apturējušas savu uzņēmēju darbību. Jāsaprot, kurš no modeļiem ir gana efektīvs, lai to ieviestu Latvijā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
