Foto: Santa Graikste, Pixabay.com
Autors: Santa Graikste
Avots: BalticTravelnews.com
Lai gan vairums Eiropas valstu ir gatavas dot zaļo gaismu restorānu un kafejnīcu āra terašu darbības atsākšanai, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā jau āra terases darbojas, bet Igaunijā tās darbu atsāks no 3. maija, Latvijas valdības nostāja ir nemainīga – āra terasēm nebūs būt. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzskata, ka šādā situācija teikt, ka nozare ir tuvu izmisumam, ir pārāk maigi.
Nozare jau ļoti laicīgi kopā ar Ekonomikas ministriju un arī Latvijas Darba devēju konfederāciju strādāja pie droša pakalpojumu nodrošināšanas protokola izstrādes un arī droša darba vadlīnijām. Mēs izstrādājām pasākumu kopumu, nosacījumus, lai varētu sniegtu drošu pakalpojumu , lai neapdraudētu ne mūsu pakalpojuma ņēmēju, ne arī pašus darbiniekus.
Reklāma
Tas, kas notiek šobrīd… Mēs, protams, sekojam Operatīvās vadības grupas sēdēm, un paldies Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš 27. aprīlī ņēma vērā mūsu lūgumu un ārpus plānotā Ministru kabinetā virzīja arī jautājuma par āra terasēm izskatīšanu. Katrā ziņā mums nav skaidrs, rodas sajūta, ka Veselības ministrija un Pārresoru koordinācijas centra izveidotā ekspertu darba grupa ļoti rūpīgi cenšas meklēt argumentus, lai tikai neļautu āra terasēm strādāt.
Āra terašu atvēršana bija plānota otrajā solī pie saslimstības rādītāja 320, kas šobrīd, diemžēl, nav izpildījies. Bet tendence saslimstībai palielināties ir gandrīz visās Eiropas valstīs, tikai retajā šis rādītājs ir samazinājies. Tāda situācija ir praktiski visur, saistībā ar jaunajiem koronavīrusa paveidiem, un mēs lūdzām šo jautājumu izskatīt ārpus plānotā.
Taču rodas iespaids, ka tiek meklēti iemesli, lai šo lūgumu noraidītu. Piemēram, tiek minēts arguments, ka ēdināšanas uzņēmumiem nav bijusi nodokļu disciplīna.
Nozarei nav saprotama šī politika. Šobrīd var pulcēties ārtelpās divas mājsaimniecības, notiek koru mēģinājumi, notiek deju kolektīvu mēģinājumi, cilvēki var ēst nehigiēniskos apstākļos, par kuriem arī jau signalizē infektologi, brīdinot par vēdera infekciju saslimstības palielināšanos. Taču to uzskata par mazāku risku, nekā ļaut darboties āra terasēm, kur cilvēki, sēžot drošā distancē, var ieturēt maltīti sanitāri higiēniskos apstākļos.
Jāņem vērā arī fakts, ka nozare negrasījās neko atvieglot, bet pat padarīt sev dzīvi sarežģītāku, ievērojot Ministru Kabineta noteikumus un Slimību kontroles un profilakses centra ieteikumus – ievērot divu metru distanci nevis starp galdiņiem, bet starp apmeklētājiem. Mēs bijām gatavi akceptēt visu, bet, aizejot uz Operatīvās vadības grupas sanāksmi un Ministru Kabinetu, redzam, ka pretējā puse, diemžēl, jau ir izmainījusi savu viedokli par iepriekš pārrunātajiem kritērijiem.
Atbildīgās institūcijas neņem vērā nozares un sociālo partneru viedokli, bet norāda, ka nozares pienesums 2% IKP nav vērā ņemams. Netiek ņemta vērā arī nozares sociālā loma un iespēja nodarbināt arī zemākas kvalifikācijas darbiniekus.
Nozare nesaprot nostāju, kā var atļaut ieturēt maltīti nehigiēniskos apstākļos, pieļaut vienreizējo trauku kalnus, bet aizliegt apsēsties pie galdiņa.
28. aprīlī Saeimas Tautsaimniecības komisija skatīja šo jautājumu, un deputāti ļoti pozitīvi vērtēja mūsu priekšlikumus un atbalstīja mūsu un Ekonomikas ministrijas virzīto pozīciju. Sekosim, kā situācija attīstīsies.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
