Autors: Marta Mackeviča
Avots: Augstskola.lv
Pandēmijas radītie ierobežojumi ir metuši lielu izaicinājumu kultūras nozarei, taču tā nav nogalinājusi kultūru – tas nav iespējams, un vēsture to ir pierādījusi. Covid-19 gan apstādināja dažādus kultūras projektus, gan palīdzēja stiprināt esošos, gan radīt jaunus. Šis laiks kultūras nozarē ir kā vētra mežā – koki ir paretināti, bet stiprākie un dzīvotspējīgākie turpina priecēt. Runājot par nozares nākotnes attīstību, jāuzsver, ka kultūras pārstāvjiem ir jāseko līdzi sabiedrības mainīgajām tendencēm un jāturpina darboties iespēju robežās, nevis jānogaida, uzskata Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra studiju programmas “Starptautisko kultūras projektu vadība” direktore Jeļena Budanceva.
Kultūra ir arī sabiedrības identitātes stiprināšana
Reklāma
Runājot par kultūras nozares uzņēmumiem un projektiem, jāatceras, ka starp uzņēmumiem un kultūras jomas uzņēmumiem nav liekama gluži vienādības zīme, jo kultūras organizāciju darbība vērsta uz valsts funkciju atbalstu. Kultūras nozare ir stāsts par valsts tēlu, sabiedrības identitātes stiprināšanu, nacionālo pašapziņu un citām būtiskām lietām, bez kurām nav iedomājama attīstība. Tā ir nozare, kurai pēc definīcijas nepieciešama valsts iesaiste un atbalsts, ne tikai pandēmijas periodā.
Kultūra kļūs mazāk ārišķīga
Jāatceras, ka kultūra veic arī sociālo un zināmā mērā arī terapeitisko funkciju, kas pandēmijas apstākļos ir īpaši būtiski, jo lielai sabiedrības daļai šis nav emocionāli viegls laiks. Spilgts piemērs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piedāvātā meditatīvā mākslas pieredze audio projektā “Labsajūtas maršruts”. Tas ir apliecinājums, ka klasiskās kultūrvietas var pielāgoties un transformēties uz individuāliem apmeklētājiem un viņu vēlmēm. Realizējot idejas, kas atrodas pa vidu starp mākslas terapiju un kultūras pasākumu producēšanu, iespējams sasniegt vēl nebijušas nišas, uzrunājot arī cilvēkus, kuri iepriekš nav interesējušies par kultūru. Nākotnē šī tendence visticamāk turpināsies un kultūra kļūs mazāk ārišķīga, bet vairāk vērsta uz sevis analīzi. Iespējams, tieši caur kultūras norisēm cilvēki sāks atkal mācīties socializēties, pārvarēt pūļa bailes un raizes par drošības un veselības aspektiem.
Ekonomiski veiksmīgi risinājumi
Šobrīd kultūra nav apstājusies, tā ir transformējusies – ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir daudz veiksmīgu piemēru. Ir arī daudzi ekonomiski veiksmīgi risinājumi, piemēram, jauns teātra žanrs – tiešsaistes izrādes. Tas nozīmē, ka izrādes īpaši tiek uzvestas tiešsaistes translācijai, nevis pārraidītas izrādes, kas iepriekš rādītas klātienes skatītājiem.
Kultūra virza arī citu nozaru attīstību
Esmu pārliecināta, ka būs brīdis, kad sabiedrība atkal ļoti vēlēsies baudīt kultūru un nozarei jābūt gatavai šim brīdim. Ja kāds par to šaubās, aicinu iedomāties, kāda būtu pasaule bez bitēm – bišu darbs ikdienā nav redzams un reti kurš izprot, cik tās ir svarīgas planētai. Bet, ja tās pazustu, mēs uzreiz sajustu smagas sekas. Līdzīgi ir arī ar kultūru, jo šai nozarei ir ilgtermiņa efekts. Kultūra virza arī citu nozaru attīstību, piemēram, jauns dzejas krājums vienlaikus ir darbs arī korektoriem, tipogrāfijai, iespējams, arī tulkošanai, ražošanai u.c.
Būt daļai no jaunās un transformētās kultūras
Viens no izaicinājumiem, ar ko kultūras nozarei būs jāsaskaras nākotnē, ir saistīts ar faktu, ka aizvien vairāk cilvēku atrod veidu, kā aizpildīt savu brīvo laiku bez kultūras pasākumiem, tāpēc nozares pārstāvji nedrīkst nogaidīt. Pat, ja pandēmija nekad nebeigsies, mums jāspēj padarīt kultūru pieejamu. Šī brīža pauzi daudzi izmanto izglītības papildināšanai, lai nākotnē realizētu jaunus projektus un idejas, lai spētu būt daļa no jaunās un transformētās kultūras. To dzirdu arī no studentiem maģistrantūras programmā “Starptautisko kultūras projektu vadība”. Daļa izmanto mācības, lai veicinātu profesionālo pilnveidi un sagatavotos nākotnes tendencēm, bet daļa, lai izvairītos no profesionālās depresijas un disciplinētu sevi. Pandēmijas laiks ir labs brīdis, lai izmēģinātu lietas, ko citkārt mēs nerealizētu, un radītu koncepcijas arī šķietami trakām idejām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
