Vēl tikai pirms diviem gadiem izglītībā bija specifiski pakalpojumi, ko piedāvāja vien dažas augstskolas, un procesi, kurus bija grūti iedarbināt, bet tagad tie kļuvuši par normu. Sākoties pulcēšanās ierobežojumiem, ieguvēji bija augstākās izglītības iestādes, kuras jau pirms pandēmijas piedāvāja tālmācības studiju programmas, bet nākotnē iegūs tie, kuri pēc iespējas ātrāk sapratīs, ka augstākā izglītība vairs nekad nebūs tāda, kā pirms pandēmijas, un studiju process nekad nebūs pilnībā klātienē. Tā vietā tiks piedāvāti dažādi kombinētie risinājumi un aizvien vairāk attīstīsies dažādas attālinātu apmācību formas, tai skaitā arī tālmācība, uzskata Transporta un sakaru institūta rektors, Ph.D.sc.pol. Juris Kanels.
Pandēmija radīja pienākumu meklēt jaunus risinājumus
Reklāma
Pasaules un sabiedrības attīstība nestāv uz vietas, procesi mainās nepārtraukti – ja kādreiz sabiedrību pārsteidza tvaika dzinēji un vēlāk – elektrība, tad salīdzinoši nesen kā jaunumu uztvērām iespēju mācīties tālmācībā. Sākoties pandēmijai un ierobežojumiem, kas no tās izrietēja, augstākās izglītības sistēmā parādījās attālinātās studijas un ar tām saistīti kombinēti risinājumi. Daudziem tas bija sarežģīti un grūti, virkne mācībspēku un studentu nebija tam gatavi. Vēl daļai trūka izpratnes, ka attālinātā nodarbība nevar būt 1:1 kā tā, kas notiek klātienē auditorijā. Pandēmija radīja pienākumu meklēt jaunus risinājumus, apgūt jaunas metodes un rīkus.
Daļa pārmaiņu ir neatgriezeniskas
Augstākās izglītības iestādēm, kurām bija pieredze tālmācībā, pandēmijas laiks nebija tik izaicinošs. Transporta un sakaru institūts jau vairāk nekā desmit gadus piedāvā studentiem arī tālmācības studiju formu, tāpēc mēs spējām ātri pielāgoties arī attālinātajām mācībām. Covid pandēmijas laikā tikai nostiprinājās daudzu augstskolu kompetence un prasmes tālmācības un jauktās apmācības (blended learning) organizēšanā. Pasniedzēji izmantoja daudzus inovatīvus risinājumus, lai aizvadītu attālinātas nodarbības un konsultācijas.
Šobrīd, raugoties uz tendencēm visā pasaulē, ir skaidri redzams, ka studiju process nekad nebūs tāds, kā iepriekš. Gan studenti, gan mācībspēki, gan augstskolu vadības pārstāvji ir pārliecinājušies, ka process var notikt citādi, un pilnībā atgriezties pie pirms pandēmijas risinājumiem nozīmētu spert soli atpakaļ. Visai sistēmai ir jābūt gatavai, ka daļa pārmaiņu ir neatgriezeniskas, vēl vairāk – straujā attīstība tikai turpināsies, un studiju process vairs nekad nenotiks pilnībā klātienē.
Skaidri jānošķir teorētiskās un praktiskās nodarbības
Augstākās izglītības iestāžu uzdevums būs radīt piedāvājumu, kas apmierinās gan studējošo vēlmi pēc klātienes komunikācijas, gan prasības pēc drošības, laika ekonomijas un ērtības. Protams, lielāki izaicinājumi būs tehniskajām, medicīnas un tml. studiju nozarēm, kur ir sarežģīti organizēt attālinātas nodarbības, īpaši laboratorijas un praktiskos darbus, taču mūsdienās viss ir iespējams. Pirmkārt, studiju procesā būs skaidri jānošķir teorētiskās un praktiskās nodarbības. Tehnoloģijas ir nojaukušas visus šķēršļus, kas traucētu teorētiskās nodarbības apgūt attālināti (tiešsaistē) vai tālmācībā, piemēram, skatoties lekcijas video ierakstos. Runājot par praktisko nodarbību sadaļu, jāuzsver, ka arī šeit augstskolām jādomā ārpus rāmjiem, piemēram, viens no studiju virzieniem, ko iespējams apgūt pie mums, ir aviācija, proti, tiek sagatavoti aviācijas mehāniķi. Ar lidmašīnas tehnikas simulatoriem, ar atbilstošām datorprogrammām un citiem risinājumiem būtiski mainās veids, kā mācās topošie mehāniķi. Tieši tāpat, ja savulaik vidusskolās ķīmijas un fizikas praktiskās daļas apguve bija iedomājama tikai laboratorijās, šobrīd mācību procesā aizvien aktīvāk ienāk īpaši izstrādātas spēles, mobilās lietotnes, platformas un datorprogrammas.
Latvija pasaules kartē atrodas virs vidējā līmeņa
Tehnoloģiju attīstība mudina domāt, ka nākotnē aizvien lielāku daļu no studiju programmām būs iespējams kvalitatīvi apgūt arī tālmācībā. Ja raugāmies pasaules kontekstā, redzam, ka ir valstis, kurās piedāvājums ir ļoti plašs un augsti attīstīts, taču vienlaikus ir valstis, kuras vēl neatzīst tālmācības studiju formu. Latvija šajā pasaules kartē atrodas virs vidējā līmeņa, un mūsu izglītības sistēmā ir ļoti dažādas pieredzes – tai skaitā ir augstākās izglītības iestādes, kas piedāvā studēt atbilstošā e-vidē jeb platformā, izmantojot mūsdienīgu metodiku, pielāgojot studiju kursu saturu īpaši šim formātam.
Piemēram, Transporta un sakaru institūts savā studiju procesa e-vidē jau vairākus gadus izmanto vienu no populārākajām atvērtā koda apmācību vadības sistēmām Moodle, kurā tiek gatavoti un izvietoti studentiem pieejami mācību materiāli. Svarīgi ir tas, ka pieeju Moodle sistēmai ir iespējams veikt arī no mobilajām aplikācijām, kas paplašina šīs sistēmas lietošanas iespējas. Brīdī, kad radās nepieciešamība organizēt nodarbības attālināti, TSI pasniedzēji, studenti un darbinieki ļoti operatīvi apguva Moodle-i piesaistīto atvērtā koda tīmekļa konferenču sistēmu BigBlueButton. Šī sistēma ir radīta tiešsaistes mācībām, un tā atbalsta audio, video, slaidu, tērzēšanas un ekrāna kopīgošanu reālā laikā. Savukārt sistēmas funkcija Online Classroom ļauj reģistrēt studentu līdzdalību nodarbībā. Atsevišķi pasniedzēji, lai padarītu savas nodarbības interaktīvas, un atdzīvinātu tās ar atraktīviem testiem, izmanto mobilo lietotni Kahoot.
Primārais ir vēlme apgūt zināšanas un prasmes
Tālmācība kā studiju forma nenoliedzami prasa lielu motivāciju un patstāvību no studentiem. Primārais ir vēlme apgūt zināšanas un prasmes, vēlme mācīties. Vienlaikus tālmācība ir lieliska iespēja tiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas iegūt izglītību dzimtajā valodā, vai tiem, kuri strādā, kuri profesionāli nodarbojas ar kādu sporta veidu u.tml. Atgriežoties pie motivācijas, jāsaka, ka arī nepilna laika studējošajiem, kuri apmeklē nodarbības vakaros vai sestdienās, ir nepieciešama liela motivācija un pašdisciplīna, nereti pat lielāka nekā tālmācības studentiem, jo tālmācība tomēr ļauj laiku daudz vairāk plānot pašam un kārtot pārbaudes darbus pēc individuāla grafika.
Plašas attīstības iespējas
Runājot par tālmācības attīstību nākotnē, jāuzsver, ka mums ir visas iespējas. Normatīvais regulējums Latvijā nekādi nekavē attīstību, augstskolām ir pietiekami plaša autonomija šajā jomā, turklāt, pēdējo desmit gadu laikā ir izzuduši arī sabiedrības aizspriedumi pret šo studiju formu. Šobrīd nevienam nav šaubu, ka tālmācība ir absolūti līdzvērtīga jebkurai citai studiju formai, un tā turpinās attīstīties.
