Autors: Ieva Sala
Avots: novatours.lv
Melnkalne ir viena no senākajām Eiropas valstīm, kas vilina ar savu brīnumaino dabu, Adrijas jūrā ienirstošajiem majestātiskajiem kalniem, bagātīgu vēstures mantojumu un viesmīlību. Tomēr tās vislielākā vērtība ir tās cilvēki, kurus satiekot, rodas nepārvarama vēlme paglabāt sevī to neatkārtojamību. Baltijas valstīs lielākais tūroperātors “Novatours” dalās ar iemesliem, kāpēc melnkalnieši ir tik īpaša un acumirklī iemīlama tauta.
Viesmīlība
Viss Balkānu reģions pārsteidz ar viesmīlību, ko izstaro ikviens tur dzīvojošais. Tomēr tieši Melnkalne, šķiet, no visām valstīm ierindojas pirmajā vietā. Patiesa, sirsnīga un nesamākslota viesmīlība šeit mijas ar dāsnumu un ir sastopama ik uz soļa, bet visdāsnāk tā jūtama, viesojoties kādā ģimenē, saimniecībā, ģimenei piederošā veikaliņā vai ēstuvē.
Līdzīgi kā ciemojoties pie vecmāmiņas, šeit nebeidz rimties ēdienu gardumi un tā vien šķiet, ka populārākais teiciens ir “vēl mazliet” - vēl mazliet kāda garduma, vēl mazliet pašu darinātas rakijas. Katrs viesis tiek sagaidīts, kā ilgi, ilgi gaidīts, un attiecīgi arī tiek godināts.
Ja redzi kādu atpūšamies, dodies palīgā!
Var šķist, ka melnklanieši ir nedaudz slinki, jo bieži redzami atpūšamies, taču tā īsti nav patiesība. Melnkalnieši ir strādīga tauta, bet no viņiem var mācīties vieglo dzīves uztveri, it īpaši attiecībā uz darbu - pirmā prioritāte ir personīgā labsajūta, viss pārējais var pagaidīt. “Mēs piedzimām noguruši, mūsu dzīve ir atpūtai”, “Atpūties dienas laikā, lai naktī vari gulēt” vai “No atpūtas neviens nav nomiris” - šadus un daudz, daudz citus teicienus par atpūtu Melnkalnē var dzīrdēt ik uz soļa.
Melnkalne ir valsts, kur ikvienam ir laiks, un visi to labprāt izmanto. Šeit īsa pēcpusdienas kafijas pauze nemanāmi var pāraugt par vakariņām vai vakarīgu alus baudīšanu. Šeit grūti dzirdēt teicienu “piedod, man nav laika”.
Svinības ir jāsvin!
Lai arī tas var šķist pašsaprotami, bet svinības Melnkalnē ir visīstenākās dzīres ar gardiem ēdieniem, dziesmām, dejām un plašu svinētāju loku. Lai vai kuri svētki tiktu svinēti - kāzas, jubilejas, kristības, izlaidums vai citi svētki - neiztrūkstošs šeit būs nacionālais dzēriens rakija, kuru vienmēr pavadīs izteiksmigi un sirsnīgi tosti.
Tomēr visīpašāk Melnkalnē tiek svinētas bēres. Lai godam atvadītos no aizgājēja, vienmēr ierodas pulks radu, paziņu, draugu, kas pēc svinīgās ceremonijas pulcējas pie bagātīgi klāta galda un vada laiku baudot dažnedažādus ēdienus un dzērienus.
Humors un joki pašam par sevi
Melnkalniešu tik ļoti iemīlētā atpūta iet roku rokā ar skaļiem smiekliem, jo melnkalnieši mīl labu humoru. Un joku tēmai nav ierobežojumu. Par it visu var jokot, smiet. Arī par sevi pašu.
To apliecina arī bijušais Melnkalnes prezidents un Dienvidslāvijas premjerministrs Momirs Bulatovičs (Momir Bulatović), kas vairākkārt, savu publisko uzstāšanos laikā pats sevi ir apsaucis par “mammītes mazo puikiņu”.
Joki par sevi pašu Melnkalnē tiek izmantoti bieži, lai tādējādi darītu gaisotni nepiespiestāku un atraisītāku.
Ģimene ir vislielākā dzīves vērtība
Ģimenes kopā būšana, tās nemainīgi atbalstošais spēks ir melnkalniešu īpaši sargāta un godāta vērtība. Šeit sirmgalvji mīt roku rokā ar jaundzimušajiem, šeit ģimenes tradīcijas caurvij paaudžu paaudzes, šeit nav iedomājami nevieni spēki bez plašās ģimenes klātbūtnes. Šeit vārds “ģimene” nav tikai vārds, bet tā ir beznosacījuma mīlestība, pieņemšana, sirsnība, atbalsts, spēks un cieņa. Un ikviens ģimenes viesis tiek uzņemts ģimenē tā, it kā būtu daļa no tās.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
