Eiropas pilsētās notiekošie vasaras festivāli ne tikai piesaista tūristus, bet arī palīdz pasaulē vecāka kontinenta iedzīvotājiem saglābāt un kopt savas unikālās tradīcijas, vēsta kanāls “National Geographic”.
Šādi festivāli ir kļuvuši par populāriem galamērķiem ceļotājiem, kuri meklē kultūras un izklaides pieredzi. Daudzi no tiem piesaista vairākus desmitus tūkstošu vai pat simtiem tūkstošu apmeklētāju.
Reklāma
Modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli piedalīties šādos pasākumos, pat neizbraucot no savas valsts. Šādu iespēju piedāvā raidījums “Eiropa no putna lidojuma”. Katra raidījuma sērija ir atsevišķs stāsts par to, kā tradīcijas, inženierijas sasniegumi un dabas brīnumi ir veidojuši Eiropu tādu, kādu to pasaule redz šobrīd. Jaunākās, piektās, raidījuma “Eiropa no putna lidojuma” sezona atklās skatītājiem jaunus faktus par Vidusjūras reģionu, Itāliju, Horvātiju, Spāniju, arī Beniluksa valstīm un Maltu.
Savu “lidojumu” jaunā sezona sāks ar pirmizrādi pirmdien, 12. jūnijā, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”. Gaidot pirmizrādi, kanāls “National Geographic” piedāvā iepazīties ar interesantākiem Eiropas vasaras festivāliem!
Tomātu kaujas Spānijā
Lielāka tomātu kauja Eiropā un pasaulē ik gadu notiek augusta pēdējā ceturtdienā Spānijā, Bunjolas pilsētā. “La Tomatina” festivāla pirmsākumi ir meklējami 1945. gadā, kad no kāda pasākuma izraidītie jaunieši sākuši cilvēkus apmētāt ar tomātiem.
Oficiāli festivāls pirmo reizi organizēts 1950. gadā, un kopš tā laika tas ir kļuvis par iemīļotu notikumu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem no visas pasaules. Festivāla dalībnieki parasti tērpjas baltajās drēbes un apmētā viens otru ar teju 40 tonnu tomātu.
Starts festivālam tiek dots, kad viens drosminieks ir uzkāpis ieeļļota koka staba galā un ticis pie šķiņķa tā galotnē. Šis stabs tradicionāli ir darināts divstāvu mājas augstumā.
Lai rūpētos par drošību un kontrolētu pūli, kopš 2013. gada festivālam ir noteikts ierobežojums attiecībā uz dalībnieku skaitu. Proti, jau desmit gadus tajā atļauts piedalīties vien divdesmit tūkstošiem cilvēku. Tas notika pēc tam, kad 2012. gadā bija uzstādīts rekords, jo togad uz tomātu kaujām bija ieradušies 50 tūkstoši gribētāju.
Jāatzīmē, ka Bunjolas iedzīvotāju skaits ir vien deviņi tūkstoši un pilsētiņā fiziski nav vietas tik daudzu tūristu izmitināšanai, tāpēc daudzi izvēlas palikt tuvākās lielās pilsētas Valensijas viesnīcās. Tā atrodas vien 38 kilometru attālumā no slavenā festivāla norises vietas un no tās ir viegli atbraukt ar auto, vilcienu vai autobusu.
Lavandu ziedēšanas festivāls Francijā
Vārdi “Provansa” un “lavandas” jau sen kļuvuši teju par sinonīmiem. Lai atzīmētu šī auga nozīmīgumu konkrētajam reģionam un Francijai kopumā, ik gadu kopš Otrā pasaules kara beigām, notiek vairāki lavandu ziedēšanas festivāli.
Slavenākais no tiem četras dienas pēc kārtas risinās jūlija trešajā svētdienā Valensoles ciematā. Tieši šis festivāls piesaista visvairāk tūristu no visas pasaules, kuri vēlas iepazīt un baudīt lavandu ainavas skaistumu. Tas skaidrojams ar to, ka Valensolei ir ļoti izdevīga atrašanas vieta, proti, ciemats atrodas vistuvāk lielākajam lavandu laukam Provansā.
Festivāla rīkotāji rūpējas par dažādām aktivitātēm un pasākumiem. Tūristi var apmeklēt lavandu laukus un pastaigāties starp ziediem, nogaršot lavandas ievārījumu, iegadāties aromātiskās ziepes un kosmētiku, kā arī baudīt tradicionālo Provansas virtuvi. Jāatzīmē, ka lavanda tradicionāli tiek izmantota arī dažādu ēdienu un dzērienu pagatavošanai.
Valensoles ciematā festivālā tiek rīkoti arī tradicionālie tirgi, kur var iegādāties dažādus lavandas produktus, vietējo mākslinieku roku darbus un suvenīrus. Tāpat festivāla programmā ir koncerti, deju izrādes un citi kultūras pasākumi, kas ļauj baudīt Provansas mūziku un tradīcijas.
Hemingveja aprakstītais skrējiens ar vēršiem
Spānijas Pamplonas pilsētā no 7. līdz 14. jūlijam Sanfermina svētkos norisinās pretrunīgi vērtētais vēršu skrējiens, kad simtiem cilvēku traucās pa šaurām ielām kopā ar saniknotiem vēršiem.
Sanfermina festivāls kļuva īpaši populārs, pateicoties amerikāņu rakstniekam Ernestam Hemingvejam (1899-1961), kas to aprakstīja savā 1926. gadā izdotajā romānā “Un saule lec”. Jāpiebilst, ka ik gadu daudzi festivāla dalībnieki gūst nopietnas traumas vai pat iet bojā. Ir zināms, ka kopš 1910. gada, kad šādi gadījumi tiek fiksēti, skrējienā dzīvību zaudējuši vismaz 16 skrējienu dalībnieki.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji iebilst pret vēršu izmantošanu šajos skrējienos, izceļot dzīvnieku tiesību pārkāpumus. Protestu mērķis ir rosināt diskusiju par vēršu skrējiena ētiskumu un meklēt veidus, kā aizsargāt dzīvnieku labbūtību un mazināt riskus gan vēršiem, gan tiem, kas vēlas izaicināt likteni un piedalīties skrējienā. Šie protesti ik gadu izraisa plašākas debates par vēršu skrējiena tradīciju un tās atbilstību mūsdienu vērtībām.
Cilvēku torņu būvēšana
Spānijas pilsētā Taragonā jau kopš 18. gadsimta ik gadu notiek kasteljēru jeb cilvēktorņu festivāls. Festivāla nosaukums cēlies no vārda “castell”, kas katalāņu valodā nozīmē “pils”.
“Cilvēktorņu” būvēšana ir izcilas koordinācijas, fiziskās spējas un perfekta komandas darba paraugdemonstrējums. Tūkstošiem festivāla dalībnieku veido komandas, lai “uzbūvētu” pilis un torņus. Cilvēku veidotais tornis, stāvot cits citam uz pleciem, var sasniegt pat piecu stāvu mājas augstumu. Jāatzīmē, ka daļu no cilvēku torņa “būvē” no bērniem, jo viņu svars ir mazāks nekā pieaugušiem.
2010. gadā Katalonijas reģiona tradicionālais kasteljēru festivāls tika iekļauts UNESCO cilvēces nemateriālā mantojuma sarakstā.
Tas ir aizraujošs un vizuāli iespaidīgs notikums, kas katru gadu piesaista tūristus no visas pasaules, kas vēlas savām acīm redzēt šo unikālu notikumu.
Raidījuma “Eiropa no putna lidojuma” skatītājiem būs vienreizēja iespēja ieraudzīt šo unikālo festivālu no augšas.
