11. augusts : starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju tiek parakstīts miera līgums

1920. gadā Rīgas pilī tika parakstīts miera līgums starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju. Šis līgums noslēdza Latvijas Brīvības cīņas, kas bija sākušās 1918. gadā, kad Latvijā iebruka Sarkanā armija.

Pēc panākumiem brīvības cīņās 1919. gada 31. augustā Igaunijas valdība, 11. septembrī Somijas un Latvijas valdības, bet 15. septembrī Lietuvas valdība saņēma Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas. Krievija ārlietu tautas komisāra G.Čičerina telegrammā Latvijai bija piedāvāts "sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu, uz kuriem pamatotos miermīlīgas attiecības starp abām pusēm". Taču, atšķirībā no Latvijas, pārējām valdībām – Igaunijai, Lietuvai un Somijai, Padomju Krievija piedāvāja arī neatkarību. 

Sākotnējā Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) nostāja bija tāda, ka sarunas ar Krieviju notiek kopīgi. Savukārt Krievija centās panākt sarunu uzsākšanu ar katru no Baltijas valstīm atsevišķi. 14.—15. septembrī Tallinā notika visu četru Baltijas valstu valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām. Nākamajā konferencē šādā pašā sastāvā, kas notika Tartu no 29. septembra līdz 1. oktobrim, nolēma neuzsākt separātas miera sarunas un nenoslēgt separātus miera līgumus. Taču laika gaitā, mainoties situācijai un notikumiem, visas Baltijas valstis ar Padomju Krieviju sāka atsevišķas miera sarunas. 

Latvijas delegācija miera sarunām no Rīgas izbrauca 1920. gada 10. aprīlī. Sarunas noritēja sešās komisijās — militārajā, politiskajā, juridiskajā, koncesiju, finansu un reevakuācijas, un ilga vairākus mēnešus. Vienošanās par robežu nospraušanu starp valstīm tika iegūta līdz 19. maijam.  Līdz jūnija vidum bija izdevies saskaņot līguma pirmos četrus pantus — Latvijas neatkarības atzīšana no Krievijas puses, robežu jautājums un, tā sauktās, drošības garantijas — abpusēja apņemšanās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju darbību. 12. jūnijā tika parakstīts arī bēgļu reevakuācijas līgums.

Jūnija otrajā pusē Latvijas delegācijas locekļi bija noguruši, un vairāki no viņiem smagi slimi. Maskavā plosījās tīfs. Tādēļ 22. jūnijā Zigfrīds Anna Meierovics nolēma ierosināt turpmākās sarunas pārcelt uz Rīgu. 15. jūlija rītā Krievijas delegācija piecu locekļu un 29 ekspertu sastāvā iebrauca Rīgā. Pēdējā sarunu sēde notika 9. augustā, bet 11. augustā pulksten 12:40 Latvijas —Krievijas miera līgums tika parakstīts ar šim gadījumam īpaši izgatavotu zelta spalvu.

Tā kā Latvijas un Padomju Krievijas noslēgtais miera līgums noslēdza Latvijas Brīvības cīņas, tad katru gadu 11. augusts tiek svinēts kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena.

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Ģimenes atpūta Jūrmalā Estravel Latvia
1 nakts 2 pieaugušajam un 1 bērnam ģimenes numurā, brokastis, izklaides programma bērniem un atpūta pieaugušajiem | Skatīt vairāk
Latvija no 175 EUR
Zelta rudens Augšdaugavas novadā TAKA
Zelta rudens ir īstais laiks, lai baudītu mieru un būtu tuvāk dabai. Dodies pastaigā pa Augšdaugavas novada dabas takām un parkiem. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 12.09.2021 - 22.09.2021 25.septembrī aicina Ģimeņu rallijs Gulbenē Gulbenes novada TIC
25.septembrī ikviens aicināts piedalīties Ģimeņu rallijā, ar savu automašīnu dodoties piedzīvojumā pa Gulbenes novadu! | Skatīt vairāk
Jūrmala Hotel Spa Rudens piedāvājums Estravel Latvia
1 nakts 2 personām ērtā numurā, brokastis, atpūta Wellness Oasis | Skatīt vairāk
no 119 EUR
Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.58990383sec.