15. augusts vēsturē: Pirmie angļu puritāņi dodas uz «Jauno Pasauli»

Lai arī Kristofors Kolumbs Amerikas kontinentu atklāja jau 1492.gadā un šajos gados te tika dibinātas apmetnes un mazākas vai lielākas nometnes, pagāja vēl vairāk nekā 100 gadu līdz uz tā saukto "Jaunu Pasauli" sāka pārcelties parastie iedzīvotāji.

Sākotnēji tie bija briti, kas pārcēlās uz dzīvi Ziemeļamerikā - un viņu ierašanās sākās līdz ar 1606. gadā, pēc Anglijas karaļa Džeimsa I piešķirtajām tiesībām (hartu) divām privātām kompānijām (Londonas un Plimutas) izdalīt zemi kolonizēšanai Ziemeļamerikas piekrastē.

Jau 1607. gadā Virdžīnijā tika nodibināta pirmā apmetne: Džeimstaunas kolonija - reizē bija gan tirdzniecības faktorija, gan kolonistu apmetne, gan militārs forts, - kas aizšķērsoja nākotnē iespējamo spāņu virzīšanos no Meksikas uz ziemeļiem. Neraugoties uz lielajām grūtībām (bads, slimības, konflikti ar indiāņiem), angļiem izdevās ne tikai izdzīvot, bet arī visnotaļ veiksmīgi nostiprināties Amerikā.

Pāris gadus vēlāk, kad pozīcijas bija jau nostiprinātas, Anglijas parlaments pieņēma likumu izsūtīt uz Jauno Pasauli “klaidoņus, liekēžus un ubagus pēc aicinājuma”, kā arī "kriminālnoziedzniekus, kuriem piespriests 7-14 gadus ilgs cietumsods". Tas nozīmēja, ka gadsimta beigās kolonijās mitinājās aptuveni 50 000 no metropoles izsūtīto kriminālnoziedznieku. Daudzi pārceļotāji tika vesti no Anglijas bez maksas - ar noteikumu, ka samaksās kuģu kompānijai pēc tam, kad sāks darbu Jaunajā Pasaulē. Tas tos pārvērta par atkarīgajiem, kuriem kā dzimtcilvēkiem jeb “baltajiem vergiem” vismaz 5 gadus nācās strādāt, lai atmaksātu kredītu. Daļai no tiem pēc parāda un procentu nomaksas izdevās iegādāties zemi, ko te deva par centiem.

Tāpat šajos gados jebkuram pretendentam, kas bija ieradies brīvprātīgi, piešķīra 50 akru zemi, ja tas spēja maksāt visai simbolisku īres maksu. Tas veicināja arī brīvprātīgo kolonistu pieplūdumu un 1620.gads bija pagrieziena punkts šajā kustībā - 1620.gada 15.augustā no Plimutas uz Jauno Pasauli devās "Mayflower" kuģis ar aptuveni 100 britiem - puritāņiem (kalvinistiem). Viņi gan apmetās vairāk uz ziemeļiem no iepriekšējām kolonijām, tagadējā Masačūsetsā. Tomēr puritāņi te izveidoja savu pārvaldes sistēmu un Anglijā nesaprastie reliģiskie uzskati kļuva par pamata uzskatiem te. Pēc tā ierašanās, kuģis gadu laikā kļuva par kulturālu ikonu ASV vēsturē. Visi 100 puritāņi nodibināja Jaunās Plimutas reģionu Amerikā, izveidojot pirmo demokrātisko veidojumu kontinentā. Komūna bija spēcīga, jo veidojās uz labklājības pamata - ikviens komūnas dalībnieks palīdzēja citiem. Tāpat citādi domājošie tika sodīti par ķecerismu.

Nākamajos 100 gados turpinājās eiropiešu braukšana uz Jauno Pasauli un 18. gadsimta otrajā desmitgadē Trīspadsmit kolonijās dzīvoja jau 435 000 eiropiešu, bet 60. gados to jau bija vairāk nekā 1 500 000.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Sventes ezera taka TAKA
Rudens pastaigas pa Sventes ezera taku. | Skatīt vairāk
Kia Ceed LX Plus Europcar
Pilna servisa noma Kia Ceed LX Plus tikai par 368 eur mēnesī*! | Skatīt vairāk
no 368 EUR
Līdz 16.10. izstāde “Ķenguru neredzēju" Liepājas reģiona TIB
Līdz 16. oktobrim Liepājas muzejā būs skatāma Agneses Kauperes darbu izstāde “Ķenguru neredzēju”. | Skatīt vairāk
Kad ārā auksti - pie mums karsti! Park Hotel Latgola
Pēc saspringtas darba dienas mēs vēlamies piedāvāt iespēju veselīgi atpūsties, atjaunot labsajūtu saunā un burbuļojošā džakuzi ar neaizmirstamo | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2022 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2022 1st-studio.com

 
Total Timed::0.12188816sec.