Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com
Ar vārdu Halovīns (atvasināts no
angļu valodas - Halloween) apzīmē Visu svēto dienas priekšvakaru jeb
Visu Svēto vakaru, kas norisinās 31. oktobra vakarā. Apzīmējums Halovīns
veidojies no angļu valodas vārdiem "All Hallows' Evening" - jeb jau
minētā "Visu Svēto vakara".
Tradīcija svinēt Visu Svēto
vakaru pirms novembra iestāšanās, ir izplatīta lielā daļā pasaules - arī
Baltijā. Tomēr agrāk šie svētki bija daudz mazāk komerciāli un globalizēti - tie vairāk
tika svinēti klusumā, ģimenes lokā. Galvenokārt amerikāņu popkultūras
rezultātā šobrīd Halovīna galvenās divas tradīcijas ir pārģērbties par
mošķiem un spokiem, kā arī staigāt apkārt pa mājām, prasot saldumus.
Izplatītākie tēli par ko bērni pārģērbjas, ir spoki, raganas, miroņi,
zombiji un cita veida mošķi. Latvijā gan šādai tradīcijai īsti nav
vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus.
Halovīna pretinieki uzsver, ka šajā dienā tiek kultivēts arī vandalisms,
jo bieži vien izjokošana ("Saldumus vai izjokosim") tiek pārvērsta par
kādu īpašuma bojāšanu.
Reklāma
Tradicionāls Halovīna simbols ir izgrebts
ķirbis ar sveci iekšpusē. Tradīcija esot radusies, pateicoties īru
leģendai par kādu vīru, vārdā Džeks, kas visu mūžu uzdzīvojis un grēku
dēļ nav ņemts debesīs, tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos
kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai
viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā
rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā,
rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus - laternas tagad sauc
par "Jack' o Lantern". Parasti izgrebj vai nu baisu vai smieklīgu seju
un ķirbi tumsā noliek pie mājas durvīm.
Tomēr tradicionālā Visu
Svēto vakara svinēšana vietām radusies jau krietnu laiku pirms Kristus
dzimšanas. Piemēram, ķelti šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses
iestāšanos. Viņu priesteri, druīdi, dedzinājuši ugunskurus, tajos esot
ziedojuši dažādus upurus nāvei un no dažādām ugunskurā atrodamajām zīmēm
zīlēja nākotni. Pastāvēja uzskats, ka šajā laikā atveroties vārti uz
viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles
ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas, tādēļ priesteri esot saģērbušies
atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus. Ķelti
esot atstājuši ēdienu ārpus mājām un uz ceļiem, lai mirušie un dēmoni
nenāktu mājā ēst.
Balti šo laiku sauc par veļu laiku, kad mirušo
gari apciemojuši savus tuviniekus. Tiem par godu kaut kur ārpusē esot
ticis klāts galds ar ēdieniem, ar kuriem tiem mieloties. Šajā laikā arī
aktuāla bija zīlēšana - cilvēki, novērojot dabu, centās paredzēt, kāds
būs nākamais gads.
Interesanti fatki par Halovīna svētkiem
Amerikā ik gadu tiek pārdoti vairāk kā 1 miljards ķirbji, kas tiek pārvērsti mīlīgās vai biedējošās laternās.
Ja
ikdienā melns kaķis, kas šķērso ceļu, māņticīgajos izraisa nelielas
bailes par neveiksmi, kas var nākt, tad Halovīna dienā šis ticējums
darbojas ar daudzkārt lielāku spēku, jo melnajos kaķoš šajā dienā
iemiesojoties pašas raganas.
Neprecētās sievietes
Helovīna dienā zīlējot savu nākotnes vīru - tumšā istabā nostājas
spoguļa priekšā un skatās tajā caur sveces liesmu, vai parādīsies mīļotā
aprises.
Tiem, kas svin Halovīnus
Holivudā, nav tik brīvas iespējas spokoties un jokoties - kopš 2014.
gada Holivudā aizliegts vandīties šo svētku ietvaros - ja svinētāji tiek
pieķerti, tos gaida sods līdz pat 1000 dolāriem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
