19. jūnijs vēsturē: Tiek pieņemts Igaunijas ģerbonis

19.06.2021 06:05 | Igaunija

Foto: Pixabay.com

Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia.org

Visticamāk, zini, kā izskatās Latvijas ģerbonis - viens no trim Latvijas valstiskuma simboliem (kopā ar Latvijas karogu un himnu). Tomēr vai esi redzējis Igaunijas ģerboni?

Igaunijas ģerbonis oficiāli tika apstiprināts četrus gadus pēc Latvijas ģerboņa apstiprināšanas - 1925. gada 19. jūnijā (Latvijas ģerbonis - 1921. gada 15. jūnijā).

Ģerbonis sastāv no zelta vairoga, kurā novietotas trīs zilas lauvas, un diviem zelta ozollapu zariem, kas aptver vairogu. Tieši šis ģerbonis faktiski ir senākais pazīstamais Igaunijas simbols. Tas radies no dāņu valdnieka Valdemāra II ģerboņa - viņš 1219. gadā krusta gājienā iekaroja mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļu un pēc šīs iekarošanas, ģerbonis kļuva par vienu no Tallinas simboliem. Dāņiem izplatoties tālāk Igaunijas teritorijā, arī šīs teritorijas pārņēma ģerboni kā savu simbolu.

Pēc Jurģa nakts sacelšanās dāņu vara vājinājās un jau 1346. gadā dāņi pārdeva Livonijas ordenim savas zemes mūsdienu Igaunijā. Neskatoties uz to ģerbonis saglabājās kā centrālais elements Tallinas ģerbonī, kā arī modificētā veidā tika lietots kā Zviedru Igaunijas un vēlāk Igaunijas guberņas ģerbonis.

Igaunija šo ģerboni oficiāli nostiprināja kā valsts ģerboni ar Igaunijas parlamenta lēmumu 1925. gada 19. jūnijā. Pēc Igaunijas okupācijas 1940. gadā ģerbonis tika aizliegts un padomju laikos tika lietots IPSR ģerbonis. Rietumos turpināja izmantot Igaunijas valsts ģerboni, piemēram, Igaunijas vēstniecības rietumos, kas pēc okupācijas nepārtrauca savu darbību. Ģerbonis atguva savu valsts ģerboņa statusu 1990. gada 7. augustā. 1993. gada 6. aprīlī tā statuss tika nostiprināts ar Ģerboņa likumu (Riigivapi seadus).

Pastāv arī Igaunijas Republikas mazais ģerbonis, kurā, atšķirībā no lielā ģerboņa nav zelta ozollapu zaru.