25. jūnijs vēsturē: Dzimis slavenais katalāņu arhitekts Antonio Gaudi

Antonio Gaudi jeb pilnā vārdā Antonio Gaudi i Kornets ir viens no tiem arhitektiem, kura vārds, visticamāk, ir dzirdēts. Tas tāpēc, ka Gaudi ir pazīstams ar savu būvju stilu un īpatnējām konstrukcijām.

Vispopulārākais Gaudi veidotais objekts ir Barselonā meklējamā Sagrada Familia, kas ir pasaulē viena no slavenākajām - un vienlaikus īpatnējākajām katedrālēm.

Dzimis Katalonijā, 1852. gadā, jau bērnībā slimoja ar reimatismu. Tas nozīmēja, ka lielāko daļu bērnības viņš pavadīja mājās, nereti vērojot dabu un detaļas. Tas viņam nākotnē deva māku precīzi izstrādāt detaļas un arī izpratni par dabu.

Pēc vidusskolas pabeigšanas, Gaudi mācījās arhitektūru Barselonā, tomēr viņa sekmes bija ļoti viduvējas. Neskatoties uz to, visas viņa praktisko darbu atzīmes bija izcilas - skolas direktors viņu raksturoja kā "Esmu atradis vai nu vājprātīgo vai ģēniju".

Ieguvis arhitekta diplomu, Gaudi nekavējoties sāka darbu. Tomēr, tā vietā, lai izmantotu vienkāršas ģeometriskas līnijas, viņš imitēja cilvēku vai koku augšanu un to, kā šīs lietas stāv, saglabājot līdzsvaru. Hiperbolas un parabolas, kuras viņš "aizņēmās" no dabas, tika viegli stiprinātas ar tērauda stieņiem un ļāva viņa konstrukcijām atgādināt dabas elementus.

Gaudi pirmie darbi tika veidoti gotiskajos un tradicionālajos Katalonijas stilos, taču drīz vien viņš izstrādāja savu personisko un īpatnējo tēlniecisko stilu.

Arhitekta darbi ir klasificēti kā Art Nouveau arhitektūra, kas ir modernās arhitektūras priekštecis. Taču dabas tēlu adaptācija tā vietā, lai lietotu tradicionālas līnijas, novieto viņu savā īpašā kategorijā. Tieši Gaudi oriģinalitāte sākumā lika viņam būt izsmietam. Sākumā vienīgais viņa atbalstītājs bija bagātais industriālists Eusevi Gveljs. Viņa laikabiedri nodēvēja viņa ēku Casa Milà par "akmeņlauztuvēm" (La Pedrera). Taču, laikam ritot, viņa darbi kļuva ļoti slaveni.

Dzīves noslēgumā viņš teju kā apsēsts nodarbojās ar sava pēdējā meistardarba - Sagrada Familia būvniecību. To aizkavēja ekonomiskā krīze un citi faktori, kā arī paša Gaudi nāve - 1926. gada 7. jūnijā Antoni Gaudi sabrauca tramvajs. Viņa nabadzīgā izskata dēļ neviens taksists nevēlējās aizvest viņu uz slimnīcu, baidoties, ka par braucienu netiks samaksāts. Galu galā viņš tika nogādāts nabadzīgo slimnīcā Barselonā. Neviens nepazina ievainoto mākslinieku, līdz viņa draugi atrada viņu nākamajā dienā. Kad viņu mēģināja pārvietot uz labāku slimnīcu, viņš atteicās, sakot: "Mana vieta ir šeit, starp nabagiem." Viņš mira pēc divām dienām, un viņu apglabāja viņa nepabeigtā meistardarba La Sagrada Família centrā.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Jaunas izstādes Cēsu Izstāžu namā Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Cēsu Izstāžu namā jaunas izstādes un akcija ”Cēsnieku dienas” - cēsniekiem un novadniekiem pirmdienās un otrdienās Izstāžu nama apmeklējums par | Skatīt vairāk
Latvija
Seno amatu darbnīca "Klēts" TAKA
Seno amatu darbnīca “Klēts” izveidota Raiņa mājā Berķenelē. Ēkas pirmajā stāvā ierīkota dažādu seno amatu ekspozīcija. | Skatīt vairāk
Izstāde "Atgriešanās"  Līvānu TIC
No 9. jūlija līdz 31. augustam, Līvānu stikla un amatniecības centra apmeklētājiem ir iespējams apskatīt Lietuvas stikla mākslinieka Remigijusa | Skatīt vairāk
Slutišķu vecticībnieku lauku sēta TAKA
Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.10911107sec.