Bolvu «Boņuks» par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā sajims keramikis Voldemārs Voguls

Itūgod, padūdūt Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā, tiks gūdynuots keramikis Voldemārs Voguls. Bolvys padūšonys ceremoneja tīšraidē nu Latgolys viestnīceibys GORS byus nūsaverama Latvejis Televizejā 6. martā 21.05 vokorā, kod tiks paziņuoti vēļ 10 Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2020” sajiemieji – svareiguokūs i spylgtuokūs latgalīšu kulturys nūtikšonu, aktivitašu veiduotuoji i personeibys.

Voldemārs Voguls ir vīns nu Latgolys keramikys vacmeistaru. Dzims 1952. godā, vuicejīs Rēzeknis Muokslys vydsškolā, sovys profesionaluos prasmis tuoļuok pylnveiduojs pi taidu Latgolys dižmeistaru kai Juoņs Backāns, Odums Kuopusteņš i Ontons Ušpeļs. Nu 1976. goda Voldemārs Voguls dorbojās sovu vacuoku sātā izbyuvātajā keramikys ceplī i darbineicā Rēzeknis nūvoda „Cepleišūs”, kur juo īsuoktū dorbu pi pūdnīka virpys turpynoj ni viņ juo sīva Olga Vogule, nu ari obeji dāli – dveini Juoņs i Māris. Pats muokslinīks, raksturojūt sovu darbeibu, ir sacejs: „Maņ sirdī ir myusu Latgola – Latveja. Myusu volūda. Dvēselē ir prīca par tū, kai tei ir sasaglobuojuse, sovu reizi skumi, ka piļneibā tū nanūviertejam. Latveja maņ ir – muni seņči, muna sīva i dāli, i jūs byušona iz prīšku.” 

Jau sova dorba suokumā Voldemārs Voguls pīsaceja seve kai formuos skaidru, rūtuojumūs papuorbuoztu, koloritā izteiksmeigu keramiki. Ostoņdesmitūs godu suokumā, vaicojūt jaunus īspaidus, jis studej neolita keramiku, Ludzys keramiķu rodūšū montuojumu i, izmontojūt Oduma Kuopusteņa padūmus, pyrmais sovā ceplī atjaunoj malnuos svāpātuos keramikys apdadzynuošonys tehnologeju. Keramiķa Voldemāra Vogula dorbi ir tykuši pastateiti lītiškuos muokslys izstuodēs Latvejā i uorvaļstīs – Austrejā, Bulgarejā, Francejā, Vuocejā, Čehejā, Zvīdrejā, Suomejā, Norvegejā, Lītovā i Krīvejā. Par sovu dorbu apbolvuots ar vairuokim diplomim i 2005. godā ar Treju zvaigžņu ordini.

Dzejneica Anna Rancāne Voldemāru Vogulu sauc par „Cepleišu” filozofu ar dzejnīka dvēseli, jo sovu ideju i interešu plotumu Voldemars eistynoj ni viņ keramikā, nu ari dzejā. Juo latgaliski vīnkuoršī, nasamuoksluotī i par daudzi naizsmolcynuotī dzejūli ir skaneigi kai poša taiseitī pūdi. Ir izdūti pīci Voldemāra Vogula dzejūļu kruojumi Uz zvaigžņu tylta” (1998), Mēs vīnā laikā” (2002), Aglyunas patvārumā” (2005), Sirds bolss” (2013) i 2019. goda golā – pīktais dzejis kruojums Dzeiveibas sola”.

Latgalīšu kulturys goda bolva „Boņuks” pyrmū reizi padūta 2009. godā, betnu 2013. goda bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. Bolvys nūtikšonu atbolsta Kulturys ministreja, Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar AS “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agenturys atbolstu, kai ari Rēzeknis piļsātys dūme, Aglyunys nūvoda, Baļtinovys nūvoda, Bolvu nūvoda, Dagdys nūvoda, Leivuona nūvoda, Rēzeknis nūvoda i Viļānu nūvoda pošvaļdeibys, bīdreiba „Partitūra”, Latvejis Televizeja, latgalīšu kutlurys ziņu portals lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studeja. Vaira par bolvu: http://bonuks.lv i http://latgalesgors.lv.

Da ituo Latgalīšu kulturys goda bolvā „Boņuks” par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoti gruomotizdeviejs Juoņs Eļksnis, dzejnīks i literaturzynuotnīks Osvalds Kravaļs, sabīdryskais darbinīks, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīters Luocs, dzejnīks, folklorists i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns, radejis radejuma „Latgolys vuords” veiduotuojs Bronislavs Sprydzāns, etnografiskuo ansambļa „Rikova” ilggadeiguo vadeituoja Janīna Mičule, Atašīnis etnografiskuo ansambļa „Vīraksne” vadeituoja Valentina Mičule, kordirigente Terēze Broka, žurnaliste, žurnala „Katōļu Dzeive” redaktore Maruta Latkovska, katuoļu pravests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Aļberts Budže, kordirigenti i pedagogi Antonina i Vitolds Milaševiči, školuotuojs, publicists i literats Aļberts Spuogis, volūdneica Lideja Leikuma, muokslinīks Osvalds Zvejsaļnīks i tielnīks Indulis Folkmanis. 

----------------------------------------

Šogad, pasniedzot Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks” par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā, tiks godināts keramiķis Voldemārs Voguls. Balvas pasniegšanas ceremonija tiešraidē no Latgales vēstniecības GORS būs skatāma Latvijas Televīzijā 6. martā plkst. 21.05, kad tiks paziņoti vēl 10 latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2020” saņēmēji – svarīgāko un spilgtāko latgaliešu kultūras notikumu, aktivitāšu veidotāji un personības.

Voldemārs Voguls ir viens no Latgales keramikas vecmeistariem. Dzimis 1952. gadā, mācījies Rēzeknes Mākslas vidusskolā, savas profesionālās prasmes tālāk pilnveidojis pie tādiem Latgales dižmeistariem kā Jānis Backāns, Ādams Kāpostiņš un Antons Ušpelis. Kopš 1976. gada Voldemārs Voguls darbojas savu vecāku mājās uzbūvētajā keramikas ceplī un darbnīcā Rēzeknes novada Ceplīšos”, kur viņa iesākto darbu pie podnieka virpas turpina ne tikai viņa sieva Olga Vogule, bet arī abi dēli – dvīņi Jānis un Māris. Pats mākslinieks, raksturojot savu darbību, ir teicis: Man sirdī ir mūsu Latgale – Latvija. Mūsu valoda. Dvēselē ir prieks par to, ka tā ir saglabājusies, dažreiz skumji, ka pilnībā to nenovērtējam. Latvija man ir – mani senči, mana sieva un dēli, un viņu nākotne.”

Jau daiļrades sākumā Voldemārs Voguls piesaka sevi kā formās skaidru, rotājumos nepārblīvētu, kolorītā izteiksmīgu keramiķi. Astoņdesmito gadu sākumā, meklējot jaunus iespaidus, viņš studē neolīta keramiku, Ludzas keramiķu radošo mantojumu un, liekot lietā Ādama Kāpostiņa padomus, pirmais savā ceplī atjauno melnās svēpētās keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju. Keramiķa Voldemāra Vogula darbi ir tikuši izstādīti lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs – Austrijā, Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Čehijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Krievijā. Par savu darbību apbalvots ar vairākiem diplomiem un 2005. gadā ar Triju zvaigžņu ordeni.

Dzejniece Anna Rancāne Voldemāru Vogulu sauc par Ceplīšu” filozofu ar dzejnieka dvēseli, jo savu ieceru un interešu plašumu Voldemārs realizē ne vien keramikā, bet arī dzejā. Viņa latgaliski vienkāršie, nesamākslotie un pārlieku neizsmalcinātie dzejoļi ir skanīgi kā paša virpotie podi. Ir izdoti pieci Voldemāra Vogula dzejoļu krājumi – Uz zvaigžņu tylta” (1998), Mēs vīnā laikā” (2002), Aglyunas patvārumā” (2005), Sirds bolss” (2013) un 2019. gada izskaņā – piektais dzejas krājums Dzeiveibas sola”.

Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar AS „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Aglonas novada, Balvu novada, Baltinavas novada, Dagdas novada, Līvānu novada, Rēzeknes novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, Latvijas Televīzija, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv un Latvijas Radio Latgales studija. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv un http://latgalesgors.lv.

Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā „Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma „Latgolys vuords“ veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa „Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa „Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla „Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicists un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks un tēlnieks Indulis Folkmanis.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 06.05.2021 - 13.05.2021 "Camino" svētceļnieka pase arī Cēsu TIC Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Cēsu apkārtnē ir tapuši Sv. Jēkaba ceļa divi posmi. Lai dotos pa maršrutu, ir vēlama svētceļnieka pase, kuru iegādāties var arī Cēsīs. | Skatīt vairāk
Latvija
Romantiskā bēgšana - atpūta Jūrmala Hotel  Estravel Latvia
1 nakts Luksus numurā 2 personām, brokastis, vakariņas un romantisks cienasts | Skatīt vairāk
no 155 EUR
Pavasara atpūta Baltic Beach Hotel Estravel Latvia
Nakšņošana Deluxe numurā ar izvēlēto ēdināšanu un SPA programmu 2 personām | Skatīt vairāk
no 209 EUR

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.14903402sec.