Pēdējos trīs gados esam piedzīvojuši virkni satricinājumu: Covid-19 pandēmijai sekoja Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ārkārtīgi strauja inflācija ar milzīgu cenu kāpumu visās dzīves jomās. Kā rāda Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera AAS BALTA (PZU grupa) novērojumi, kopējais apdrošināšanas tirgus ir audzis un vairākos segmentos pat vērojams izteikts apdrošināto personu skaita pieaugums. Vienlaikus strauji mainījušies apstākļi atsevišķās nišās – piemēram, būtiski palielinājies dabas stihiju rezultātā nekustamajam īpašumam nodarīto postījumu apmērs, un inflācijas ietekmē augušas autoservisu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas.
2022. gada nospiedums – karš Ukrainā un inflācija
Reklāma
Skaudru nospiedumu visam aizvadītajam gadam uzlicis Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā, tieši ietekmējot ekonomiku, tajā skaitā apdrošināšanas nozari. Tomēr galvenais faktors, kas pērn ietekmēja apdrošinātāju darbu, bija straujā inflācija.
“OCTA un KASKO produktu cenošanā apdrošinātājiem nopietns izaicinājums bija autoservisu pakalpojumu izmaksu pieaugums, kas sekoja apkures, enerģijas, izejmateriālu un rezerves detaļu cenu kāpumam. Inflācija pamatīgi satricināja arī nekustamo īpašumu segmentu, kur divu gadu laikā būvniecības izmaksas ir augušas par trešo daļu, atspoguļojoties arī nepieciešamībā apdrošinātājiem palielināt apdrošinājuma summas, lai tās atbilstu aktuālajām cenām būvniecības tirgū un būtu pietiekamas īpašuma pilnīgai atjaunošanai. Cenas šķietami auga it visam, bet, neskatoties uz inflācijas ietekmi, kopumā klientu skaits apdrošināšanas nozarē pērn palielinājās, un nedzīvības apdrošināšanas tirgus gada laikā piedzīvojis izaugsmi 25% apmērā,” stāsta BALTA apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Nekustamais īpašums joprojām visbiežāk cieš no appludināšanas
Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2022. gadā vidējais būvniecības izmaksu līmenis salīdzinājumā ar 2021. gada rādītājiem Latvijā palielinājās par 19,7%. Inflācijas pieaugums 2022. gadā atspoguļojies arī vidējās īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieaugumā. Piemēram, ja 2021. gadā šķidruma vai tvaika noplūde, kas ir visbiežākais atlīdzību pieteikumu cēlonis nekustamajā īpašumā, izmaksāja vidēji ap 800 eiro, tad pērn – jau vairāk nekā 1000 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2019. gadā.
2022. gads iezīmējies ar to, ka būtiski audzis nekustamajam īpašumam dabas stihiju rezultātā nodarīto postījumu apjoms: salīdzinot ar 2021. gadu, atlīdzību skaits pieaudzis trīs reizes. “Klimats mainās, un tas atspoguļojas arī apdrošināšanas atlīdzībās. 2022. gada janvārī un martā piedzīvojām divas spēcīgas vētras, kuru rezultātā cieta gan iedzīvotāju nekustamais īpašums, gan manta un automašīnas. Pirmo lielo dabas stihiju izraisīto izaicinājumu jau esam piedzīvojuši arī šogad – tie bija nesenie plūdi Jēkabpilī. Arī atlīdzību statistika liecina, ka globālā sasilšana diemžēl ir realitāte: to redzam ar notikumiem Eiropā, tāpat arī Latvijā palielinās vētru spēks. Pērn par dabas stihiju nodarītiem zaudējumiem BALTA izmaksātās atlīdzības pārsniedza 1,2 miljonus eiro, un privātajā sektorā bija vērojams 3–4 reizes liels pieaugums. Balstoties uz meteorologu prognozēm, varam pieņemt, ka jau tuvākajā dekādē arvien biežāk saskarsimies ar vētru un plūdu riskiem, un tas nenoliedzami ietekmēs arī apdrošināšanas nozari,” stāsta I. Savickis.
Kopumā pērn Latvijas iedzīvotāji izrādījuši arvien lielāku vēlmi pēc finansiālās drošības sajūtas, ko sniedz mājokļa apdrošināšana. Kā norāda I. Savickis, tā ir pozitīva tendence, kas saistāma ar kopējo iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos, turklāt arī apdrošinātāji iegulda daudz pūļu, aktīvi izglītojot klientus gan par apdrošināšanas nozīmi, gan preventīvām darbībām, ko iespējams veikt, lai mazinātu riskus un līdz ar to arī finansiālos zaudējumus.
Ceļu satiksmes drošības jomā uzlabojumi – minimāli
Tā kā Covid-19 laikā mājsēdes ierobežojumu dēļ cilvēkiem bija mazāka vajadzība pārvietoties un tie retāk izmantoja transportlīdzekļus, samazinājās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tomēr kopējā situācija ar ceļu satiksmes negadījumiem nav īpaši uzlabojusies un Latvija ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo īpatsvara ziņā joprojām Eiropas Savienības kontekstā atrodas neglaimojoši augstās vietās. Kā liecina Eiropas Komisijas provizoriskie dati par ceļu satiksmes drošību 2022. gadā, Latvija ar ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistiku ierindojās 5. vietā, kamēr 2021. gadā bija 2. vietā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai arī statistika ir mazliet uzlabojusies, tie joprojām ir 60 nāves gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.*
Visbiežāk apdrošinātāji atlīdzības izmaksā par ceļu satiksmes negadījumiem, kas saistīti ar distances un priekšrocību ceļazīmju neievērošanu, uzbraukšanu šķēršļiem un nobraukšanu no ceļa.
Pērn lielākā daļa autoservisu paaugstināja darba izcenojumus: dīleru servisos bija vērojams cenu kāpums vidēji 35–50% apmērā, bet lielākais pieaugums fiksēts pat 80% apmērā. Pēcgarantijas servisos kāpums bijis vidēji ap 20%. “Saistībā gan ar Covid-19 pandēmiju, gan karu Ukrainā regulāri saskaramies ar situāciju, kad atsevišķas rezerves daļas, īpaši priekšējos lukturus un to vadības blokus dažādiem auto zīmoliem ražotāji nevar piegādāt. Tas attiecīgi paildzina remonta laiku un dīkstāvi. Toties Covid-19 ir bijuši arī savi pozitīvie efekti – piemēram, nedaudz samazinājies auto zādzību skaits,” stāsta I. Savickis. Tiesa, 2022. gada beigās biežāk zagti jauni transportlīdzekļi. Nozagto un atrasto transportlīdzekļu stāvoklis liek secināt, ka šobrīd auto tiek zagti izjaukšanai rezerves daļās.
“Ja salīdzinām jaunāku un vecāku transportlīdzekļu KASKO apdrošināšanas datus, redzam, ka tikko iegādāti, jauni transportlīdzekļi tiek apdrošināti praktiski visi, toties no 20 gadus veciem un vecākiem auto, kuri ir tehniskā kārtībā, apdrošināti ir tikai nedaudz vairāk par 1% transportlīdzekļu. Te vērts atgādināt, ka KASKO polise noteikti nav tikai jaunu auto ekstra – apdrošināt vajadzētu to, kas katram dārgs un svarīgs: vienam tas ir jauns auto no salona, bet citam – 14 gadus (kas ir vidējais auto vecums Latvijā) “pieredzējis” autiņš,” atgādina I. Savickis.
Ceļotāju plūsma atjaunojusies
Ceļojumu atlīdzību skaits 2022. gadā ievērojami palielinājies, jo pēc Covid-19 ierobežojumiem atsākusies aktīva ceļošana un audzis arī apdrošināto personu skaits. Raugoties atlīdzību pieteikumu statistikā, salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas pērn būtiski (par 44%) palielinājies bagāžas aizkavēšanās gadījumu skaits, divkāršojies bagāžas nozaudēšanas gadījumu skaits un četras reizes pieaudzis lidojumu aizkavēšanās apjoms, īpaši 2022. gada pirmajā pusgadā, kas skaidrojams ar lidostu un aviokompāniju personāla nespēju tikt galā ar ceļotāju plūsmu.
“Covid-19 laikā ceļojumu skaits saruka, un tas veicināja aviokompāniju un lidostu personāla štatu samazināšanu. Atjaunojoties aktīvai ceļošanai, lidostas un aviokompānijas nespēja īsā periodā atjaunot nepieciešamo personāla skaitu. Ceļojuma atcelšanas un pārtraukšanas atlīdzību lietu skaits, īpaši 2022. gada pirmajā pusgadā, pieauga septiņas reizes, un daļēji to joprojām veicināja saslimstība ar Covid-19,” stāsta I. Savickis. Kopumā atlīdzību gadījumu skaits saistībā ar akūtām saslimšanām un traumām ceļojumu laikā 2022. gadā pieauga par 18%. Biežākie iemesli – pēkšņas veselības problēmas ārzemēs, slēpošanas sezonas laikā – arī liels slēpotāju traumu skaits. Turklāt inflācija nav gājusi secen arī veselības aprūpes pakalpojumiem citviet pasaulē: cenas augušas vidēji par 17%, bet tādos ceļotāju iecienītos galamērķos kā Turcija un Ēģipte – pat līdz 50%.
Veselības apdrošināšana – joprojām svarīgākais bonuss darbiniekiem
“Veselības atlīdzību skaita pieaugumu pērn galvenokārt veicinājis klientu skaita pieaugums, un būtiska loma ir plašākai pakalpojumu izmantošanai, risinot pandēmijas ierobežojumu laikā atliktas veselības problēmas. Vienlaikus galvenais izaicinājums apdrošinātājiem arī šajā apdrošināšanas segmentā bija pakalpojumu cenu pieaugums,” skaidro I. Savickis.
CSP aprēķinātie inflācijas apmēri veselības aprūpes nozarē pakalpojumu pamata grupā (ambulatorie pakalpojumi) 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, bija 13,9%. Tomēr populārāko pakalpojumu grupās lielākajos veselības centros Rīgā cenu kāpums bijis lielāks: maksas konsultācijas kļuvušas par aptuveni 10–30% dārgākas; diagnostiskie izmeklējumi – par 10–25% dārgāki; augsto tehnoloģiju izmeklējumu (datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, endoskopijas) cenas palielinājušās par 8–26%; obligātā veselības pārbaude maksā 10–50% vairāk. Ļoti līdzīga situācija ir arī reģionālajās ārstniecības iestādēs, kur pakalpojumu cenas iepriekš atpalika no Rīgas, savukārt 2022. gadā ir būtiski cēlušās, nereti sasniedzot galvaspilsētas līmeni. Piemēram, obligātās veselības pārbaudes cenas vairākās reģionālajās ārstniecības iestādēs 2022. gadā pieauga pat līdz 40%.
Klientu vidū joprojām visvairāk pieprasīti ir tie paši pakalpojumi, kas iepriekšējos gados: maksas konsultācijas (sevišķi ginekologa, traumatologa un dermatologa konsultācijas), diagnostiskie izmeklējumi (ultrasonogrāfijas, asinsvadu izmeklējumi, ehokardiogrāfija, neirogrāfija), zobārstniecība un arī ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi (masāžas, ārstnieciskā vingrošana, fizikālās terapijas procedūras). 2022. gadā BALTA novērota biežāka diagnostiskā izmeklēšana cilvēkiem ar neskaidrām sūdzībām un veselības traucējumiem pēc Covid-19 pārslimošanas.
“Turpina pieaugt arī uzņēmumu interese apdrošināt savus darbiniekus – lielākā daļa uzņēmumu** atvēl vairāk līdzekļu polišu iegādei, lai nodrošinātu kvalitatīvus veselības apdrošināšanas pamatpakalpojumus, pie kuriem darbinieki ir pieraduši iepriekšējos gados. 88% aptaujāto darbinieku pauduši, ka viņiem ir svarīgi, vai darbavietā būs veselības apdrošināšana, un 68% to novērtē kā pašu svarīgāko papildu labumu. Viennozīmīgi – pieaugot medicīnas pakalpojumu cenām, arī veselības apdrošināšanas polises vērtība pieaug, un ieguvēji ir tie darba devēji, kuri šādā veidā parūpējas par savu darbinieku labbūtību, vienlaikus gādājot arī par uzņēmuma efektivitāti, jo tikai vesels darbinieks var būt produktīvs darbinieks ,” stāsta I. Savickis.
