Vai mandeļu piens un avokado izglābs pasauli?

Pasaule jau nākamgad gaida piedzimstam astoņmiljardo iedzīvotāju. Kā paēdināt planētu, neskādējot videi? Kaut ko lietas labā darīt var ikviens - uzturā vairāk lietot vietēji audzētu un ražotu pārtiku, samazināt gaļas patēriņu, biežāk izvēlēties augu izcelsmes produktus, neradīt pārtikas atkritumus. Taču arī izdarot šķietami videi un klimatam draudzīgas izvēles, jābūt zinošam un rūpīgi jādomā līdzi. Kopā ar digitālā satura veidotāju un TV raidījumu vadītāju Nansiju Garkalni apskatām tuvāk, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties pārtikas produktus maltītēm.

Plašāks skats uz produkta ietekmi uz vidi

Kopumā aptuveni 1% pasaules iedzīvotāju kā savu dzīvesveidu izvēlas vegānismu. Šķiet, nav daudz? Bet tie ir apmēram 80 miljoni cilvēku, kuriem katru dienu gribas ēst. Nav brīnums, ka daudzās receptēs arvien biežāk ienāk tādi produkti kā avokado, soja un rieksti, kas ar lieliskiem panākumiem aizstāj dzīvnieku izcelsmes produktus, pārtopot par pienu, krējumu, mērci, pat gaļu utt., ir vitamīniem bagāti un sātīgi.

Bet vai zināji, ka viena avokado izaudzēšanai ir vajadzīgi 228 litri ūdens – gandrīz tikpat, cik vajadzīgs, lai pagatavotu klasisku hamburgeru (249 litri ūdens)? Izvēloties, ko pirkt, lielākais pircēju vairums novērtē tikai aisberga virsotni – vai produkts ir augu vai dzīvnieku izcelsmes, vietēja ražojuma vai importa, un pēc tā arī izdara secinājumus par tā ietekmi uz vidi. Taču patiesībā būtu jāpārzina viss produkta audzēšanas vai ražošanas cikls, lai varētu to pilnvērtīgi novērtēt. Vai esi aizdomājies par savu iecienīto produktu audzēšanu un ceļu līdz tavam galdam?

Nansija Garkalne dalās savā pieredzē: “Kā mēdz teikt, neskati vīru no cepures. Lietu patiesā cena mēdz slēpties aiz nevainīga izskata un skaistām idejām. Piemēram, avokado ir iecienīts produkts, bet, pērkot avokado veikalā, reti kurš padomā, cik daudz dabas resursu patērēts tā izaudzēšanai un cik kaitīgo izmešu ir radījusi tā transportēšana. Un vēl, manuprāt, mēs varam būt videi daudz draudzīgāki, biežāk gatavojot mājās un radoši izlietojot produktus, kas uzreiz neapēdas. Nereti jauniešiem nav iedvesmas gatavot, ja ir, tad nevar izdomāt – ko, jo šķiet, ka par mazām cenām nekas labs nevar sanākt, un tad jau nav jēgas gatavot nemaz. Taču nav jābaidās būt virtuvē, jebkurš iesācējs var pagatavot kaut ko labu un garšīgu, tā nav raķešu zinātne!”

Ko liet pie kafijas – govs pienu vai augu piena dzērienus?

Augu piena dzērieniem, salīdzinot ar govs pienu, ir savas priekšrocības: lai saražotu litru govs piena, nākas radīt 3,2 kilogramus CO2 izmešu un patērēt 628 litrus ūdens – govs padzirdīšanai, zāles izaudzēšanai, piena ražošanas procesam. Savukārt augu izcelsmes piena dzērieni prasa daudz mazāk resursu. Tomēr arī visi augu izcelsmes piena dzērieni nav videi un klimatam vienlīdz draudzīgi, un ir vērts zināt, kāds ir to ražošanas process un ietekme uz vidi.

Vismazāk CO2 izmešu rodas mandeļu piena ražošanas procesā, tomēr tā var izrādīties dabai visnedraudzīgākā alternatīva, ja skata visus ražošanas faktorus kopumā: lai iegūtu litru mandeļu piena, ir jāpatērē 371 litrs ūdens jeb apmēram 3,8 litri uz katru riekstu, kamēr, piemēram, auzu pienam vajadzīgi 48, bet sojas pienam – tikai 28 litri ūdens (vairāk šeit). Toties soja salīdzinājumā ar rīsiem, auzām un mandelēm ir viena no prasīgākajām kultūrām platības ziņā: lai iegūtu litru sojas piena, vajadzīgi 0,7 kvadrātmetri. Jaunas lauksaimniecības zemes nereti iegūst uz izcirstu mežu un iztramdītu meža iemītnieku rēķina (vairāk šeit), tāpēc ieteicams uzturā izvēlēties kultūras, kuru izaudzēšanai, ražošanai un transportēšanai nepieciešams mazāk resursu.

Tas nebūt nenozīmē, ka turpmāk pavisam jāatsakās no govs vai mandeļu piena, pietiks ar to, ka šos produktus patērēsi ar mēru un apzināti, ik reizi sev pajautājot – vai tā ir labākā šī brīža izvēle? Varbūt to ir iespējams aizstāt ar kādu līdzvērtīgu produktu? Turklāt atceroties, ka arī šiem produktiem ir ierobežots lietošanas termiņš, tādēļ maltītes jāplāno tā, lai tie nepaliek veci un nebūtu jāmet ārā.

Vai videi draudzīgākā izvēle ir neēst nemaz?

Jebkas, ko ēdam, atstāj ietekmi uz vidi. Tomēr no svaiga gaisa un mīlestības var izdzīvot tikai īsu brīdi, un agri vai vēlu nāksies kaut ko celt galdā. Diemžēl, kā liecina ANO dati, apmēram trešdaļa visas saražotās pārtikas nekad netiks apēsta (vairāk šeit). Šobrīd pasaules iedzīvotāji savās mājsaimniecībās izmet gandrīz miljardu tonnu pārtikas gadā jeb vidēji 74 kg uz vienu cilvēku. Faktiski – vēl vairāk, jo daļā pasaules cilvēki cieš badu, tātad būtībā pārtikas atkritumus veido mazāk cilvēku, katrs radot lielāku atkritumu apjomu. Ap 17% visas izmestās pārtikas tiek izšķērdēta restorānos un veikalos, un daļa pārtikas tiek zaudēta arī fermās un piegādes ķēdēs.

Viena no lietām, ko katrs var darīt, lai samazinātu savu negatīvo ietekmi uz vidi tieši pārtikas jomā, ir uztura plānošana, kas ļauj izvairīties no pārtikas izmešanas. Otra lieta – rūpīgāk pārdomāt, ko un kāpēc iegādāties. Treškārt – pēc iespējas izvēlēties produktus bez vienreiz lietojama plastmasas iepakojuma. Dažāda veida plastmasas iepakojums rada 40% no visa plastmasas pieprasījuma (Plastic Europe, 2018). Katru minūti pasaulē tiek izlietots miljons plastmasas maisiņu. Izaicini sevi un draugus: cik dienu pēc kārtas varēsiet iztikt bez plastmasas maisiņa?

Ko ēdīsim pēc desmit gadiem?

Klimata izmaiņas liecina, ka ilgi dzīvot tāpat kā līdz šim vairs nevarēsim. Ļoti iespējams, ka jau pavisam drīz mums būs savā ēdienkartē jāievieš produkti, kuru lietošanu šobrīd grūti iedomāties. Piemēram, kukaiņi un tārpi. Izklausās dīvaini? Jau šobrīd Eiropas Savienībā ir atļauta miltu tārpu izmantošana pārtikā. Dažās Eiropas valstīs var audzēt arī circeņus. Tārpi un kukaiņi ir ne tikai olbaltumvielām bagāts pārtikas produkts, bet šāda proteīna iegūšana prasa mazāk dabas resursu nekā, piemēram, gaļas lopu audzēšana.

Noteikti ēdienkartē paliks pupiņas: tās ir salīdzinoši lētas, satur daudz olbaltumvielu un B vitamīnu un ir piemērotas audzēšanai gan okeāna krastos, gan kalnu nogāzēs. Turklāt pasaulē ir 20 000 pākšaugu sugu, bet mēs izmantojam tikai dažas no tām.

Un vienmēr aktuāli būs vietējā ražojuma produkti. Patiešām zaļas dzīves formula ir vietējas izcelsmes augu valsts produkti bez iepakojuma un tik daudz, cik patiešām varam apēst. Labi gan dabai, gan vēderam un maciņam!

Vairāk par ilgtspējīgiem paradumiem un gudru naudas tērēšanu uzzini 12. augustā jauniešu festivālā “Tramplīns” Āgenskalna tirgū Swedbank ilgtspējas studijā Beelievers kopā ar Roju Rodžeru, Beāti Bērziņu, Nansiju Garkalni, Kašeru, Marģeru Majoru, Grētu Grantiņu un Airitu Kodorāni.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu


 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 07.09.2022 - 30.09.2022 Unikāls dabas komplekss - "Daugavas loki" TAKA
Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 09.09.2022 - 25.09.2022 Alūksnes PILSĒTIDES pārgājiens 2 Alūksnes TIC
Atzīmējot Starptautisko Tūrisma dienu, Alūksnes Tūrisma informācijas centrs aicina š.g. 24.septembrī doties PILSĒTPĀRGĀJIENĀ-2. | Skatīt vairāk
Grie''kija, Krēta Join UP! Baltics
Cena diviem cilvēkiem uz 7 naktīm! | Skatīt vairāk
no 888 EUR
Sventes ezera taka TAKA
Rudens pastaigas pa Sventes ezera taku. | Skatīt vairāk
Uzņēmumi


Jūrmalas TIC
,


Baltic Beach Hotel & SPA
,


Latvia Tours
,


Ventspils TIC
,

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2022 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2022 1st-studio.com

 
Total Timed::0.11878109sec.