Latvijā izveidoti 3D modeļi izciliem kultūras un dabas pieminekļiem

Autors: Juris Smaļinskis
Avots: Vidzemes Augstskola

Šobrīd pasaulē aizvien lielāka loma nozīmīgu un unikālu dabas un kultūras pieminekļu vai objektu uzmērīšanā, fiksācijā un izpētē ir modernām tehnoloģijām, ar kuru palīdzību, neietekmējot pētāmo objektu stāvokli, un ar augstu precizitātes līmeni var izveidot šo objektu trīs dimensiju (3D) modeļus. Šādi tiek radīti t.s. digitālie dvīņi, kas ļauj attālināti iesaistīties to pētniecībā dažādu jomu zinātniekiem neatkarīgi no atrašanās vietas.

2019. gadā pētnieku grupa – Vidzemes Augstskolas (VA) Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) direktore Agita Līviņa, ViA HESPI pētnieks Juris Smaļinskis, VA HESPI zinātniskais asistents Oskars Java, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Transportbūvju institūta Ģeomātikas katedras (BIFTIĢK) lektors Ints Lukss un RTU BIFTIĢK asociētais profesors Māris Kaļinka identificēja trīs nozīmīgus Latvijas dabas un kultūras pieminekļus – GŪTMAŅA ALU (Gaujas Nacionālais parks), SKAŅĀKALNU un LĪBIEŠU UPURALAS (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts), kuriem izmantojot fotogrammetrijas un lāzerskenēšanas metodes (un abu metožu apvienojumu), izveidoja 3D modeļus, radot pirmo šāda mēroga precedentu Baltijas valstīs. Izvēlētie trīs objekti ir devona perioda smilšakmens atsegumi ar alām, kas Baltijas mērogā zināmi kā nozīmīgi dabas, vēstures un kultūras pieminekļi, t.sk. pazīstami ar Latvijā līdz 18. gs. plaši izplatītu tradīciju – uzrakstu veidošanu (iegravēšanu) smilšakmens atsegumu sienās. Vecākie gadaskaitļi ir datēti ar 17. gs. Tie ir veidoti smilšakmenī – mīkstā un nenoturīgā nogulumiezī, kas ir pakļauts cilvēka un dabas radītiem riskiem, tādēļ bija īpaši svarīgi apzināt un mūsdienīgā veidā digitalizēt gan šos uzrakstus – sava veida unikālu Latvijas dokumentārā mantojuma veidu, gan arī uz smilšakmens atsegumiem cilvēka veidotos petroglifus – dažāda veida simbolus, kuru nozīmi un vecumu mūsdienās varam tikai interpretēt. Tādējādi 3D veidā ir saglabāti minētie uzraksti un petroglifu precīzas kopijas kā konkrēta vēsturiskā liecība. Visu 3D modeļu datnes ir nodotas glabāšanai Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā.

Reklāma

Sociālajā medijā Facebook cilvēki ieinteresēti sekoja līdzi tapušajiem modeļiem un dalījās ar vēsturiskām atmiņām par atpazīstamiem uzrakstiem, kas paplašina interpretāciju par tā laika ceļošanas paradumiem. Projekta rezultāti guva plašu atspoguļojumu televīzijā un drukātajos medijos.

3D modeļi tapuši ar valsts pētījuma programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" finansēta projekta "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) atbalstu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Līdz novembra beigām lidostā «Rīga» pasažieru skaits pārsniedzis 6,1 miljonu (08.12.2023)

Savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par 12% PVN likmes ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas sektorā (08.12.2023)

Ventspils zinātnes centrs aicina uz bezmaksas izzinošām aktivitātēm «VIZIUM ziemas brīnumi» (08.12.2023)

«airBaltic» uzsāk sadarbību ar disku golfa parku Mežaparkā (08.12.2023)

Nosaukti «Latvijas Gada auto 2024» titulu ieguvēji (08.12.2023)