Foto: Latgales vēstniecība GORS
Autors: Edīte Husare
Avots: Latgales vēstniecība GORS
No 5. līdz 11. septembrim notiek festivāls “Baroka mūzikas dienas Rēzeknē”, kuru laikā Latvijā viesosies modernās jodelēšanas meistars, vokālais akrobāts Kristiāns Cenders (Šveice), kurš piedalīsies muzikālajā pastičio “Re:Frics” 9. septembrī, uzveduma koncertversijā 11. septembī un sniegs dziedāšanas meistarklasi 10. septembrī.
Šveicietis Kristiāns Cenders (Christian Zehnder) ir savas balss virtuozs, kurš pats rada mūziku, sākot no Alpu tradicionālajai līdz džeza un laikmetīgajai mūzikai. Piedalīšanās festivālā “Baroka mūzikas dienas Rēzeknē” Kristiānam Cenderam būs otrā viesošanās reize Latvijā. Pirms tam viņš 2010. gadā jaunās mūzikas festivālā “Arēna” ir sadarbojies arī ar Latvijas Radio kori.
Īpaši interesanta būs Cendera piedalīšanās 9. septembra Šveices–Latvijas kopprojektā Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, Gasparam Fricam veltītajā muzikālajā uzvedumā, pastičio “Re:Frics”, kuru Baroka mūzikas dienās Rēzeknē veido Bāzeles senās mūzikas grupa “Kesselberg Ensemble” un Latgales vēstniecība GORS, sadarbojoties ar Šveices māksliniekiem – jau pieminēto dziedātāju un komponistu Kristiānu Cenderu, semplu mākslinieku Vincentu Flikigeru (Vincent Flückiger), tango grupas “Plant-T” dejotājiem Lionelu Vircu (Lionel Wirz) un Liju Džeikeri (Lia Jeker), un ar latviešu radošo grupu – režisori Māru Zaļaiskalns, tērpu mākslinieci Ināru Apeli, scenogrāfi Dainu Salmiņu un gaismu mākslinieku Ervīnu Šaicānu. Muzikālajā pastičio savīsies senā un mūsdienu mūzika, šveiciešu tradicionālā dziedāšana un tango deja, lai kopā atklātu jaunu skatu uz šī gada festivāla centrā esošo Šveices komponistu Gasparu Fricu (Gaspard Fritz). Pastičio “Re:Frics” būs ne vien jauna versija par šveiciešu komponista daiļradi, bet arī neierasts skats uz GORS Lielo zāli, kurā ar scenogrāfijas un netradicionālu skatītāju vietu izkārtojumu tiks radīta Ženēvas parka noskaņa. Kristiāns Cenders pastičio uzstāsies gan ar solo numuru, gan piedalīsies īpaši baroka orķestrim un viņa balsij aranžētā Frica skaņdarbā. “Re:Frics” koncertversija 11. septembrī 18.00 būs klausāma arī Latvijas Radio 1. studijā un tiešraidē Latvijas Radio 3.
10. septembrī ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties Kristiāna Cendera vadītajā virstoņu dziedāšanas meistarklasē, pēc kuras varēs noskatīties dokumentālo filmu ar K. Cendera piedalīšanos “Dzimtenes skaņas” (Heimatklänge). Ieeja meistarklasē un uz filmu ir bez maksas.
Kristiāns Cenders ir īpašu seno dziedāšanas tehniku virtuozs. Pirms klasiskā baritona dziedāšanas studiju beigšanas ar Rafaelu Labaku (Raphael Laback), studējis džeza ģitāru. Turpmākā apmācība virstoņu dziedāšanā ar Tokni Nonaku (Tokne Nonaka) un Danielu Prito (Daniel Prieto) noveda pie brīva, neverbāla stila dziedāšanas un tikai viņam raksturīga unikāla mūzikas kosmosa, kas bieži ir uz robežas starp sniegumu un muzikālu teātri. 1996. gadā Kristiāns kopā ar pūšamo instrumentu meistaru Baltazaru Štreifu (Balthasar Streiff) izveidoja godalgoto un starptautiski slaveno duetu “Stimmhorn”, kura pastāvēšanas laikā tika izdoti neskaitāmi albumi, filmas un muzikālas teātra izrādes. Grupa spēlēja eksperimentālo etno mūziku, devās koncertturnejā pa visu pasauli sadarbībā ar tādām mūzikas grupām kā Huun-Hur-Tu, Āfrikas virstoņu kori, komponistu Merkanu Dedi (Mercan Dede) un daudziem citiem. Kristiāns savos solo projektos, “Kraah”, “Gländ”, “Oloid” un citos, sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Kristops Marthalers (Christoph Marthale), Barbara Širmera (Barbara Schirmer), Noldi Elders (Noldi Alder), Dons Lī (Don Li) u. c. Kristiāns Cenders strādājis arī kā režisors un komponists Bāzeles teātrī, Zalcburgas festivālā, Manheimas, Lucernas, Maksima Gorkija teātrī Berlīnē u. c. Mūziķa galvenā interese ir pedagoģiski labi pamatotu mācību materiālu izveide virstoņu dziedāšanā. Sadarbībā tieši ar Latvijas Radio kori, šāda izglītības koncepcija jau veiksmīgi tiek ieviesta, ļaujot profesionāli organizētam korim sekmīgi atskaņot neordināras laikabiedru radītas kompozīcijas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
