Kareivīgie acteki un maiji bijuši veģetārieši

Autors: BalticTravelnews.com
Avots: BalticTravelnews.com/ Wikipedia.org

Kā zināms no vēstures, tagadējo Meksikas teritoriju līdz 15.gadsimtam un spāņu kolonizatoru iebrukumam apdzīvoja indiāņu ciltis ar saviem valstiskajiem veidojumiem, no kuriem zināmākā ir varenā acteku impērija. Par senajām indiāņu valstīm stāsta neiedomājamas leģendas, nostāsti par zelta pārbagātību vilināja Eiropas dēkaiņus  un alkatīgos. Acteku karavīri kļuvuši slaveni ar savu drosmi, izturību un nežēlību. Tādēļ pārsteidzoši ir vēsturiskās izpētes rezultāti – izrādās, viņi to visu spējuši paveikt, praktiski savā uzturā iztiekot bez gaļas.

Proti, viņiem nācās iztikt ar to, ko kalnainais, tuksnesīgais reģions ar saviem skopajiem dabas resursiem spēja piedāvāt. Nekas daudz (mūslaiku izpratnē) tas nebija – tolaik viņiem zināmo augu kultūru nebija daudz, mājlopu audzēšanu pārtikas vajadzībām indiāņi nepazina vispār, medījamo dzīvnieku arī nebija daudz, un to iegūšana bija samērā sarežģīta ... rezultātā iznāca, ka viss iedzīvotāju uzturs balstījās uz trim „lielajiem vaļiem” – kukurūzu, pupiņām un čili pipariem, ko papildināja arī tomāti, avokado, ķirbji, pākšaugi, saldie kartupeļi, agaves serdes un citi neparastāki sakņaugi.  Re kā – varenie, kareivīgie acteki un maiji izrādās, piespiedu kārtā bijuši gandrīz vai veģetārieši!  Arheoloģiskajos izrakumos atrasto kaulu izpēte uzrāda, ka daudziem no viņiem bijušas proteīnu trūkuma izraisītas skeleta deformācijas. Gaļa bija ļoti grūti iegūstama, tās lietošana uzturā bija galvenokārt valdnieku privilēģija, tādēļ senie acteki izmantoja visus iespējamos proteīnu ieguves avotus – ķirzakas, iguānas, sienāžus, kukaiņus, tārpus, piekrastē – arī zivis, bruņurupučus un viņu olas.  Ir pat versijas, ka tika piekopts arī kanibālisms.

Bija gan kāda lieta, kas jau tajos senajos laikos saldināja seno indiāņu visnotaļ gastronomiski pieticīgo dzīvi, sniedza spēku un baudu – šokolāde! Par šo, daudz apdziedāto un dievišķoto produktu, pasaule var pateikties tieši Centrālamerikas reģionam, jo kakao koku dzimtene ir tieši tur. Senajās acteku un maiju civilizācijās kakao koki tika speciāli audzēti, un no to augļiem gatavoja putainu dzērienu ar izteiksmīgi rūgtu garšu, sauktu par xocolatl. Dzērienu bieži papildināja čili pipari, vaniļa vai citas garšvielas. Cietā veidā šokolādi sāka ēst krietni vēlāk.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

acteki meksika paprika šokolāde

Citi raksti par šo tēmu:

5. maijs vēsturē: Atzīmē «Cinco de Mayo» jeb Piektā maija dienu (01.05.2020)

13. marts vēsturē: Mehiko svin dzimšanas dienu (12.03.2024)

5. februāris vēsturē: Meksikā ar brīvdienu svin Konstitūcijas pieņemšanas dienu (04.02.2020)

23. janvāris: Dzimšanas dienu svin Kankunas kūrorts (21.01.2026)

UNESCO Maiju ģēnijs akmenī: Ušmala – senpilsēta, kur arhitektūra seko zvaigznēm (14.01.2026)