24. janvāris vēsturē: 1848. gadā ASV atrod zeltu un sākās Kalifornijas «zelta drudzis»

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia

Noteikti ir nācies dzirdēt par Amerikas Savienoto Valstu diviem periodiem - jeb "zelta drudžiem", kas 19.gadsimtā, ar aptuveni 50 gadu starpību norisinājās vispirms ASV Rietumkrastā, bet vēlāk arī Aļaskā.

Tomēr pirmais "zelta drudzis" sākās tieši Rietumkrastā jeb Kalifornijā 1848. gada 24. janvārī. Ziņas par Kalifornijā atrastu zeltu izplatījās pa valsti pēc tam, kad Džeimss Māršals (James Marshall) atrada zelta gabalu, būvēdams kādu zāģētavu Eldorado apgabalā. Tuvāko mēnešu laikā aptuveni 300 000 vīrieši, sievietes un bērni devās uz Kaliforniju no citiem ASV štatiem, kā arī no citām valstīm, cerēdami atrast zeltu un kļūt bagāti. Kustība bija tik masīva arī pateicoties tam, ka daudzi arī zeltu atrada - un katrs nākamais sekmīgais stāsts tikai mudināja arvien vairāk cilvēku pievērsties šai nodarbei.

Reklāma

Daudzi cilvēki kļuva bagāti, tomēr vēl vairāk cilvēku neieguva neko, tikai pazaudējot laiku. Daudzi arī zaudēja resursus, jo, piemēram, lai noorganizētu zelta meklēšanu lielākos apjomos, pārdeva savus īpašumus un citas vērtības. Taču šajos gados nereti gadījās, ka sievas, meklējot zeltu, pelnīja daudz vairāk nekā viņu vīri raktuvēs.

Zelta drudzis beidzās 1855. gadā, kad zelts tika atrasts arvien mazāk un mazāk.

Otrs "vilnis" aizsākās 1896.gadā, kad zeltu atrada Aļaskā. Turp tad atkal no visas Amerikas traucās aptuveni 100 tūkstoši laimes meklētāju. Taču Aļaska ir ļoti sarežģīti sasniedzama - un vēl grūtāk pārdzīvojama. Grūtā un tālā ceļa dēļ līdz Aļaskai nokļuva tikai katrs trešais no laimes meklētājiem, bet pie zelta tika tikai 4%...
Pēc dažiem gadiem vaļējās zelta atradnes izsīka, daudzi šeit palika bez iztikas līdzekļiem un gāja bojā no bada, aukstuma un bezcerības. Zelta drudža laikā izskaloja ap 570 tonnām zelta.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.