Autors: BalticTravelnews.com
Avots: Baltictravelnews.com
Pēc Jūlija kalendāra, 7. janvārī, vairāk nekā 100 valstīs, tiek
svinēti pareizticīgo Ziemassvētki. Svētki notiek par godu Jēzus
Kristus dzimšanas piemiņai, kuru laikā tiek apmeklēta baznīca un
ieturēta svētku maltīte.
Vairums pareizticīgo šos svētkus
svin
kopā ar ģimeni un draugiem. Vadoties pēc tradīcijām, naktī no 6. uz 7.
janvāri pusnaktī sākas dievkalpojums, liturģija, bet, kad tas beidzas,
cilvēki dodas uz mājām, sēžas pie kopgalda svinēt un atzīmē svētkus.
Latvijā pareizticīgo Ziemassvētki nav valsts brīvdiena, tādēļ tradīcijas
neizdodas ievērot lielai daļai šīs konfesijas pārstāvjiem.
Reklāma
Pirms
šiem svētkiem ir 40 dienu ilgs Ziemassvētku gavēnis, tā laikā cilvēki
sevi ierobežo ēšanā un ir pieticīgi sadzīvē. Gavēņa pēdejā dienā galdā
tiek likti gavēņa perioda
ēdieni, kas izslēdz saldumus, gaļu, olas un piena produktus. Pēc pirmās
zvaigznes parādīšanās galdā parasti tiek liktas pankūkas, zivju
galerts, liellopu un cūkgaļas želejas, medus kūka, zoss cepetis un siļķe
kažokā. Galdā noteikti ir jābūt 13 ēdieniem. Viens ēdiens - grūdenis vai Ziemassvētku pīrāgs -
kā galvenais atrodas galda centrā, bet apkārt tam izkārtoti 12 citi
ēdieni, kas simbolizē apustuļu skaitu. Arī viesu skaitam jābūt pāra - ja
atnācis nepāra skaits, tad uz galda pēc tradīcijām liek vēl vienu lieku
šķīvi un galda piederumu komplektu
Pēc pareizticīgo tradīcijām Ziemassvētkos tiek
organizētas jautras spēles, tiek dziedātas dziesmas, stāstīti joki un
cilvēki dalās svētku priekā kopā ar sanākušajiem radiem un draugiem.
Pareizticīgo Ziemassvētkos neizpaliek arī zīlēšana, kas galvenokārt ir
par nākamā gada precībām vai bagātību. Tiek vēstīts, ka zīlēšana
Ziemassvētku vakarā ir īpaši precīza. Tāpat seni ticējumi stāsta, ka
sniegam šajā svētku dienā piemīt dziednieciskas spējas.
Latvija
ir viena no valstīm, kurā pareizticīgo baznīca Ziemassvētkus svin 7.
janvārī. Šajā datumā svētkus svin pareizticīgie vairumā bijušo PSRS
republiku, kurās baznīcas joprojām atrodas Maskavas patriarhāta
pārraudzībā. Taču tas tā nav visās pareizticīgo zemēs, piemēram,
Grieķijā, Bulgārijā, Rumānijā un tagad arī Ukrainā arī pareizticīgie svin Ziemassvētkus 25.
decembrī. Arī Latvijas Pareizticīgā baznīca pirms Otrā pasaules kara
bija sākusi svinēt Ziemassvētkus 25. decembrī kopā ar Rietumu
kristiešiem. Viss mainījies pēc okupācijas, kad Latvijas Pareizticīgo
baznīcu pievienoja atpakaļ Maskavas patriarhātam. Kopš tā laika līdz pat
šodienai Ziemassvētkus Latvijas Pareizticīgajā baznīcā svin tāpat kā
Maskavā 7. janvārī.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
