Autors: Baiba Ralle
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Saulkrastu
pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz
Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas
aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas
pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties
un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un
uzkrāt spēkus.
Eksperti norāda, ka Saulkrastos sastaptais
ronēns ir dzīvotspējīgs – tam nav redzamu kodumu pazīmju vai brūču,
turklāt tā pelēcīgais kažoks liecina – tas ir jau vienu līdz pusotru
mēnesi vecs. Tiesa, tam nav arī izteiktu tauku rezervju, kas nozīmē, ka,
iespējams, roņu mamma to nav paspējusi pienācīgi piebarot. Piekrastē,
visticamāk, ronēns izlīdis, lai sasildītos un uzkrātu spēkus.
Pieļaujams, tas Latviju sasniedzis no Igaunijas Pērnavas līča. Tā kā
Rīgas līcis nav aizsalis, turklāt dabas procesu rezultātā šogad ronēni
dabā dzimst nedaudz ātrāk, paredzams, ka tuvākajā laikā Latvijas
piekrastē varēs sastapt arvien vairāk ronēnu.
Reklāma
"Patlaban grūti
prognozēt, cik ronēnu jau varētu būt Latvijas pludmalēs, taču aicinām
ikvienu iedzīvotāju, kas pamanījis roņu mazuli, rūpīgi ievērot galvenos
pamatprincipus. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un
jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis
vienkārši aizmidzis vai pat ievainots, jāzvana Dabas aizsardzības
pārvaldei pa tālruni 29198590. Mēs izvērtēsim situāciju un
nepieciešamības gadījumā sazināsimies ar Rīgas Zooloģisko dārzu," aicina
Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un
ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.
Lai palīdzētu novērtēt roņu
mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes
teritorijās būs izvietoti arī informatīvi plakāti.
Ronēni Rīgas
jūras līča piekrastē lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā
pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās
ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus
vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem kā tas, piemēram,
notika pirms gada Ventspils pusē. Roņu mazuļiem, kas pāragri
atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas
izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt
nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas
palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē
mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas
piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.
Svarīgi arī ievērot, ka šajā
periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus
četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos
draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest
pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas
slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.
Ik gadu Pārvalde,
saņemot iedzīvotāju zvanus un izvērtējot katru konkrēto gadījumu, Rīgas
Zoodārzā nogādā līdz desmit novārgušiem, ievainotiem ronēniem. Lielu
daļu no tiem Zoodārza speciālistiem izdodas glābt un tie, veselīgi un
dzīvotspējīgi, nonāk citos zoodārzos vai arī tiek izlaisti atpakaļ
Baltijas jūrā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
