Nepalaid garām vasaras saulgriežu tradīcijas un ticējumus [3]

12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.

15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.

Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.

Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.

Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.

Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.

Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.

Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".



KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

1 Skolnieciņš no sidrabbirzs 06/21/2021 22:13 Vasaras saulstāvji ir vispiemērotākais laiks, lai atgrieztos pie Sentēvu Dieviem un lai pieņemtu sentēvu pagānisko ticību. Vasaras saulstāvju laiks ir īstais laiks, lai godātu nāves un dzīvības Dievieti Māru. Dieviete Māra ir sena un spēcīga Dieviete, kas nepametīs ticīgos nelaimē. Viņa palīdz visiem tiem, kas viņu lūdz un godā. Šī lieliskā Dieviete ir plaši pazīstama gan baltu, gan slāvu tautu dzīvesziņā. Latviešu tautas dzīvesziņā (pēc latviešu pagāniskās tradīcijas jeb dievturības) Dieviete Māra apvieno divas pasaules – Šaisauli un Viņsauli. Viņa pārvalda fizisko pasauli (kurā mēs dzīvojam) un garīgo pasauli (kurā mēs nokļūsim pēc fiziskās nāves). Dieviete Māra latviešiem ir pazīstama kā Māra – Veļu Māte, Māra – Zemes Māte, Māra – Jūras Māte, Māra – Lopu Māte. Māra pie cilvēkiem var atnākt dažādos veidolos. Visbiežāk viņa atnāk zalkša vai krupja veidolā. Šāda ir mūsu Dieviete, taču slāvu tautu dzīvesziņā Dieviete Māras tēls nedaudz atšķiras. Slāvu tautu dzīvesziņā (pēc slāvu pagāniskās tradīcijas) Dieviete Māra ir nāves un ziemas Dieviete. Viņa ir pazemes valstības valdniece, kura ar savu sirpi pārgriež cilvēku likteņa pavedienus. Kad viņa to izdara, cilvēks dodas mūžībā. Viņa ir iznīcības un nāves Dieva Černaboga sieva. Dieviete Māra slāvu tautu dzīvesziņā nav nedz laba, nedz ļauna. Viņa ir nāve, kura ir neizbēgama. Taču ja Dievieti Māru lūdz un godā, tad viņa aizstāv ticīgos no naidniekiem un nelaimēm. Diemžēl mūsdienu Latvijā kristietība ir atņēmusi šīs senās un viedās Dievietes pielūgsmi. Kristietība (it īpaši katolisms) ir mēģinājusi asimilēt šo spēcīgo Dievieti. Dieviete Māra ir pagānu Dieviete, viņai ar kristietību un jebkāda veida monoteismu nav nekā kopīga. Latgales Māra, kas atrodas Rēzeknes pilsētas centrā, sniedz maldīgu priekšstatu par mūsu Dievieti. Lai arī Krusta kari ietekmēja mūsu tautas vēsturi, tomēr senā pagāniskā ticība vel joprojām ir dzīva. Atvērsim savas sirdis Sentēvu Dieviem. Pieņemsim savu senču spēku.
Svētīgus vasaras saulgriežus vēlot, Skolnieciņš no sidrabbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
P.S. Par Dievieti Māru var lasīt šeit: slavyanskieoberegi.ru/slavyanskie-bogi/mara/ Мара (slavyanskieoberegi.ru). Ar mūsu Dievieti var iepazīties šeit: sarah4hope.org/the-goddess-files THE GODDESS FILES | SARAH4Hope un sarah4hope.org/meet-the-goddesses MEET THE GODDESSES | SARAH4Hope.
#21.06.2021. #VasarasSaulstāvji #VasarasSaulgrieži #maģija #buršanās #rituāli #ticība #lūgšanās #LatvjuDievi #Pērkons #DievsPērkons #Laima #DievieteLaima #Māra #DievieteMāra #LatvjuDievuSvētība #pagāni #saticība #iecietība #sidrabbirzs

2 Skolnieciņš no sidrabbirzs 06/21/2021 22:12 Ir atnākuši ilgi gaidītie vasaras saulgrieži. Vasaras saulgriežos ir gada garākā diena un īsākā nakts. Daba ir savā pilnbriedā. Dzīvība svin savu uzvaru. Šis ir maģisks laiks. Vasaras saulgriežos Latvju Dievu spēks ir sasniedzis savu pilnību. Šis ir pats labākais laiks, lai pielūgtu Latvju Dievus. Šai saulgriežu vakarā iedegsim trīs svecītes uz palodzes skaistos, māla svečturīšos par godu Latvju Dieviem. Iedegsim tumši zilu svecīti par godu visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam. Lūgsim seno Dievu Pērkonu, lai Pērkons dāvā mums drosmi, neatlaidību un spēku. Iedegsim koši dzeltenu svecīti par godu likteņa Dievietei Laimai. Lūgsim labsirdīgo Dievieti Laimu, lai Laima dāvā mums labklājību, laimi un prieku. Iedegsim pelēku svecīti par godu nāves un dzīvības Dievietei Mārai. Lūgsim mīļo Dievieti Māru, lai Māra dāvā mums gudrību, auglību un veselību. Ziedosim uz svētakmeņa baltmaizes klaipu un glāzi piena par godu Latvju Dieviem. Kvēpināsim vērmeļu un asinszāles buntītes par godu Latvju Dieviem. Dzīvosim ar ticību sirdīs. Turēsim cieņā senlatvju spēka zīmes. Leposimies ar Sentēvu Dieviem – Latvju Dieviem. Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Austras koks zeļ un plaukst! Visa slava Latvju Dieviem! Visa slava Sentēvu Dieviem!
Lustīgus vasaras saulgriežus vēlot, Skolnieciņš no sidrabbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#21.06.2021. #VasarasSaulstāvji #VasarasSaulgrieži #maģija #buršanās #rituāli #ticība #lūgšanās #LatvjuDievi #Pērkons #DievsPērkons #Laima #DievieteLaima #Māra #DievieteMāra #LatvjuDievuSvētība #pagāni #saticība #iecietība #sidrabbirzs

3 Skolnieciņš no sidrabbirzs 06/21/2021 22:10 Nemanot ir atnākusi vasara. Vasara mums ir nesusi karstumu, Sauli un auglību. Šodien ir īpaša diena. Šodien ir 21. jūnijs – Vasaras saulgrieži. Šodien ir šī gada visgarākā diena un visīsākā nakts. Gaisma atrodas pārākumā, bet tumsa atrodas mazākumā. Gaisma ir uzvervējusi tumsu. Vasaras saulstāvji ir maģisks laiks, kad izdodas visi pagāniskie rituāli. Šis laiks ir labvēlīgs, lai zīlētu un burtos. Šodien, 21. jūnijā, aizlūgsim Latvju Dievus par mūsu tautas un valsts nākotni. Iedegsim tumši zilu svecīti skaistā, māla svečturītī par godu Dievam Pērkonam! Iedegsim koši dzeltenu svecīti skaistā, māla svečturītī par godu Dievietei Laimai! Iedegsim pelēku svecīti skaistā, māla svečturītī par godu Dievietei Mārai! Lai pērkonkrusts mūs pasargā no ļaunajiem spēkiem! Lai Laimas skujiņa pasargā mūsu dvēseles! Lai Laimas slotiņa aizdzen no mums nelaimes! Lai Māras ūdeņi atvaira no mums nelabvēļus! Lai Zalkša zīme nes mums svētību! Lai Māras krusts sniedz mums pārpilnību! Lai godāti Latvju Dievi kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir! Visa slava Latvju Dieviem! Visa slava Sentēvu Dieviem!
Priecīgus vasaras saulgriežus vēlot, Skolnieciņš no sidrabbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#21.06.2021. #VasarasSaulstāvji #VasarasSaulgrieži #maģija #buršanās #rituāli #ticība #lūgšanās #LatvjuDievi #Pērkons #DievsPērkons #Laima #DievieteLaima #Māra #DievieteMāra #LatvjuDievuSvētība #pagāni #saticība #iecietība #sidrabbirzs


 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Izstāde "Atgriešanās"  Līvānu TIC
No 9. jūlija līdz 31. augustam, Līvānu stikla un amatniecības centra apmeklētājiem ir iespējams apskatīt Lietuvas stikla mākslinieka Remigijusa | Skatīt vairāk
Latvija
Glempings "BikBus" TAKA
Augšdaugavas novadā parādījās ekskluzīva atpūtas un ekskursiju vieta – glempings “BikBus”. Tā ir pirmā unikāla vieta Latgalē ar iespēju | Skatīt vairāk
Jaunas izstādes Cēsu Izstāžu namā Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Cēsu Izstāžu namā jaunas izstādes un akcija ”Cēsnieku dienas” - cēsniekiem un novadniekiem pirmdienās un otrdienās Izstāžu nama apmeklējums par | Skatīt vairāk
Seno amatu darbnīca "Klēts" TAKA
Seno amatu darbnīca “Klēts” izveidota Raiņa mājā Berķenelē. Ēkas pirmajā stāvā ierīkota dažādu seno amatu ekspozīcija. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.14578986sec.