Inčukalna Velnala tumšajā dziļumā glabā daudzus noslēpumus

Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/incukalns.lv/ entergauja.com

Latvija ir pasakaina valsts - tās novados slepjas mirdzošas pērles, kuras vērts saglabāt savu vēlamo ceļojumu un pieturpunktu sarakstā, lai tad, kad ceļošana atkal kļūs brīvi iespējama, varētu tās apskatīt savām acīm.

Viena no šādā īpašām vietām ir Inčukalna Velnala, kas atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā, 300 metrus augšup no Inčukalna medību pils "Kārļzemniekos". Šī ala ir 19. garākā ala Latvijā. Tā sākusi veidoties apmēram pirms 5000 gadiem. Alas dziļums sasniedz 16 metrus, tās iekšpusē allaž valda pustumsa. Šī ala ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta.

Reklāma

Inčukalna Velnala ir nostāstiem apvīta ala, kas tumšajā dziļumā glabā daudzus noslēpumus - sena teika vēsta, ka tajā dzīvojis pats velns! Ceļš uz Velnalu ved gar plašām pļavām, kurās redzami lieli, nokaltuši koki. Tie izliekušies tik savādi un tukšu lauku vidū izskatās gluži kā apburti. Arī pašas Velnalas noskaņa ir neparasta. Tās iekšpusē vienmēr dzirdams kluss pazemes ūdens tecējums un valda noslēpumaina pustumsa. Šķiet, ka ala nevēlas atklāties svešām acīm! Stāvot pie ieejas alā, redzama aptuveni metru plata eja, kas ved uz nedaudz plašāku telpu. Šī telpa ir mistiska - tajā ir četrus metrus augsti kupolveida griesti, kas vijās uz augšu un tā vien šķiet, ir neparastu spēku radīti.

No alas iztek avotiņš. Uz Inčukalna Velnalas klints var uzkāpt, izmantojot speciāli ierīkotas trepes. Atpūtnieku ērtībām ir pieejama bezmaksas autostāvvieta un piknika vieta. Inčukalna Velnala ir aizsargājams dabas objekts un arī arheoloģijas piemineklis. Ceļotājus aicina novērt un saudzēt dabas skaistumu, neatstājot savus gravējumus alas sienās, kā arī pēc atpūtas dabā atstāt aiz sevis sakoptu vidi!

Inčukalna Velnala ir viens no apskates punktiem, kurš ir iezīmēts arī Gaujas Nacionālā parka klastera "Entergauja" kartē. Tūrisma klasteris "Entergauja" ir izveidots, lai paaugstinātu konkurētspēju starptautiskā tirgū, palielinātu apmeklētāju uzturēšanās laiku galamērķī, mazinātu tūrisma sezonalitātes ietekmi, veicinātu piedāvājuma kvalitātes izaugsmi, nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un optimālu iesaistīto resursu izmantošanu un visu partneru apspriestu lēmumu pieņemšanu, veicinātu iesaistīto pušu sadarbības kultūru un pētījumu iesaisti inovāciju ieviešanai, kā arī citus izaicinājumus. Kopš 2012. gada "Entergauja" projektā piedalās Siguldas, Cēsu, Valmieras, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas, Kocēnu, Priekuļu un Inčukalna pašvaldība.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Ar velo izbraucienu «Ieripo vasarā» Dobeles novadā tiks atklāta aktīvā tūrisma sezona (16.04.2025)

Dienvidkurzurzemes novads aicina uz Bārtas Plostnieku svētkiem 2025 (16.04.2025)

Rīgas centrā top «Hesburger» restorāns ar auto kases pakalpojumu (17.04.2025)

Pavasara restarts: kā saudzīgi atsākt fiziskās aktivitātes pēc ziemas (11.04.2025)

22. aprīlis vēsturē: Rīgas Pareizticīgo katedrālei uzliek krustus (20.04.2022)