Autors: BalticTravelnews.com
Avots: BalticTravelnews.lv/Afrocubaweb.com
Saulainā sala Karību jūras reģionā, kurā vēl joprojām valda komunisms un pa ielām braukā amerikāņu spēkrati, kas no fabrikas izripojuši pagājušā gadsimta vidū – vai šī valsts būtu tāda pati, ja 1886. gadā tolaik tur valdošā Spānija neatceltu verdzību? Diezin vai. Bet šobrīd visi Kubā dzīvojošie kreoli ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no viņu izcelsmes un ādas krāsas.
Kuba bija atkarīga no cukurniedru ražas, tādēļ bija nepieciešams darbaspēks. Pirmais ieraksts par verdzību Kubā atrodams jau 1513. gadā, bet pirmā lielā vergu grupa šajā valstī tika ievesta 1520. gadā. Cukurniedru industrija praktiski turējās tikai uz vergu darbarokām.
Reklāma
Jau 1795. gadā Nikolass Moraless – brīvs melnādainais vīrs vadīja vergu sacelšanos, kas strauji izplatījās salas austrumos, taču Spānijas armija to ātri vien nomāca.
1812. gadā vēl kāds brīvs tumšādainais vīrs Hosē Aponte organizēja vergu sacelšanos, un šī dumpja mērķis nebija vien verdzības izbeigšana, bet arī cīņa pret spāņu koloniālismu. Taču Aponte un viņa līdzgaitnieki tika noķerti un sodīti ar nāvi – viņu galvas tika izliktas publiskai apskatei kā brīdinājums citiem dumpiniekiem.
Vien 1886. gadā beidzot Spānija atcēla verdzību, taču arī vēlāk melnādainie saskārās ar rasu diskrimināciju, un tieši tas lika pamatus Kubas neatkarības kustībai un tās atbrīvošanas armijai dēvētas par “Los Mambises”.
2012. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem Kubā dzīvoja ap 11 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 64% ir bāltādainie, 9% melnādainie un 27% mulatu. Arī personas apliecinošos dokumentos kubiešiem ir jānorāda sava rase, bet darba meklējumos un apmaksā tā lielu lomu nespēlē. Galvenais ir izglītība.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 11.05.2023 - 31.05.2023 Piesakies Lielajam plostam! TAKA")
