Foto: Turiba.lv, Pixabay.com
Autors: Vineta Bērziņa
Avots: Turiba.lv
Liela daļa darba ņēmēju pandēmijas ietekmē bijuši spiesti meklēt citu darbu. Vēl daļai – būtiski mainījušies darba apstākļi, kas mudinājuši pārvērtēt situāciju un, iespējams, lūkoties pēc jauniem izaicinājumiem. Vai šobrīd ir piemērots laiks jauna darba meklējumiem? Kurās nozarēs lūkoties, ja meklējat jaunas iespējas? Ar cik ilgu laika posmu jārēķinās jauna darba meklētājiem? Uz šiem jautājumiem savā viedoklī atbild podkāsta "Pirms darba” autore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Vineta Bērziņa. Viņa uzsver, ka šobrīd darba devēji daudz vairāk raugās uz potenciālo darbinieku pieredzi, turklāt, iespēja saņemt atteikumu ir arī tiem, kuri ir pārāk augstu kvalificēti (overqualifed).
Uzsvars uz darba pieredzi, nevis izglītību
Reklāma
Situācija šobrīd ir sarežģīta. Cilvēki, kuri ir palikuši bez darba, izskata ļoti dažādas vakances, ir gadījumi, kad darba meklējumi ieilgst no pāris mēnešiem līdz pat gadam. Rodas izmisums un pieteikumi tiek sūtīti arī uz zemākas kvalifikācijas vakancēm. Šajā gadījumā pastāv iespēja saņemt atteikumu, jo darba devējs potenciālo darbinieku novērtē kā pārāk augstu kvalificētu. Jāpiezīmē, ka darba devēji, izskatot pieteikumus, lielu uzsvaru liek tieši uz darba pieredzi, ne tik daudz uz izglītību.
Vienlaikus bezdarbs un darbinieku trūkums
Ir virkne gadījumu, kad nav iespējama pārkvalifikācija, vismaz ne īsā laika termiņā, piemēram, valsts pārvaldē patlaban trūkst aptuveni 7-8% darbinieku, taču valsts pārvaldē atalgojuma līmenis ir zemāks nekā privātajā sektorā, līdz ar to ir izaicinošāk piesaistīt kvalificētus speciālistus. Daži uzņēmumi, kuriem ir brīvas vakances, šobrīd pieņem lēmumu nogaidīt un atlikt to aizpildīšanu. Informācijas tehnoloģiju nozarē darbinieku trūkums ir konstanta situācija, tāpat ir brīvas vakances mazāk kvalificētos darbos ar zemu atalgojumu. Šādu iemeslu dēļ šobrīd darba tirgū vienlaikus pastāv gan bezdarbs, gan darbinieku trūkums.
Pārkvalificēšanās prasa laiku un līdzekļus
Jāņem vērā, ka arī pārkvalificēšanās prasa laiku un to nevar paveikt pāris nedēļās vai mēnešos. Daudziem darba ņēmējiem nepieciešams vismaz pusgads, lai iegūtu nepieciešamo kompetenci jauno pienākumu pildīšanai. Lai pārkvalificētos, nepieciešams arī finansiāls atbalsts, piemēram, bezdarbnieka pabalsts vai iekrājumi, jo izdevumi un maksājumi jau neapstājas. Šobrīd darba tirgū ir liela konkurence, to ietekmē arī fakts, ka mazāks cilvēku skaits dodas darba meklējumos ārpus valsts. Tāpēc darba ņēmējam ir jānosprauž sev mērķis - ir skaidri jāzina, kādas nozaru vakances viņam interesē. Jāpiedomā arī pie savas autobiogrāfijas jeb CV un Linkedin profila, jo tas ir pats svarīgākais instruments, kas noteiks nonākšanu līdz intervijām. Personāla atlases speciālisti nereti velta tikai dažas sekundes, lai apskatītu kandidāta CV.
Nav veiksmīgākas vai neveiksmīgākas nozares
Analizējot situāciju dažādu nozaru griezumā, nav iespējams definēt veiksmīgākās un neveiksmīgākās nozares, jo situācija un valdības lēmumi mainās salīdzinoši strauji, turklāt, visas nozares ir cieši saistītas. Ja nestrādās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, tas ietekmēs pārtikas ražotājus, ja nestrādās viesnīcas, tas ietekmēs visus uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus viesnīcām, piemēram, ķīmiskās tīrītavas u.tml.
Mainot darbu, jāizvērtē uzņēmuma nākotnes perspektīvas
Šobrīd ar darba vietas maiņu ieteiktu nogaidīt, vismaz gadījumā, ja šobrīd ir darba attiecības, kurās viss apmierina - atalgojums, darba pienākumi, kolēģi un tiešais vadītājs - un nepastāv risks darbu zaudēt. Jāatceras, ka ikvienā darba vietā būs pārbaudes laiks, kas ilgst maksimāli trīs mēnešus. Šajā laikā var notikt jebkas, piemēram, pastāv risks, ka darba attiecības ar jums netiks turpinātas. Ja tomēr esat pārliecināts, ka šis lēmums nāks tikai par labu, ieteiktu izvērtēt uzņēmuma finanšu situāciju un nākotnes perspektīvas.
Nākotnes profesijas – IT un digitālais mārketings
Pandēmija viennozīmīgi ir ietekmējusi darba tirgu, arī to, kādas profesijas būs pieprasītas nākotnē. 2020. gadā publicētais Pasaules Ekonomikas foruma nākotnes darbavietu apkopojums (Future of Jobs Survey 2020, World Economic Forum) prognozē, ka nākotnes profesiju augšgalā būs datu analītiķi, kiberdrošības speciālisti, cilvēki, kuri spēj darboties ar mākslīgo intelektu, mašīnmācīšanos, kā arī robotiku un virtuālo realitāti. Tāpat jau šobrīd aug pieprasījums pēc digitālā mārketinga speciālistiem. Automatizācijas riskam ir pakļautas tādas profesijas kā datoroperatori, sekretāres un administratīvie asistenti, kā arī uzziņu dienestu speciālisti. Jau tagad pasaulē sarūk tādu profesiju pieprasījums kā datu ievades speciālisti, administratīvie speciālisti un sekretāres, auditori un ražošanas speciālisti.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
