Pavisam tuvu Rīgai atrodas Salaspils, bet tikai retais zina, cik daudz interesantu vietu un faktu slēpj šī vieta!
Lielākie dižkoki novadā. TOP 10:
Reklāma
1. Salaspils papeles (visdižākā no Salaspils papelēm - Petrovskas papele) (apkārtmērs – 550 cm);
2. Saulkalnes vītols (apkārtmērs - 510 cm);
3. Silabriežu ozols (apkārtmērs – 500 cm);
4. Trauslais vītols (apkārtmērs – 490 cm);
5. Jakstu priede (apkārtmērs - 460 cm);
6. Daugavas liepas (no kurām - parastā liepa) (apkārtmērs – 450 cm);
7. Budeskalnu ozols (apkārtmērs – 420 cm);
8. Līvzemes ozols un Leiku ozols (apkārtmērs – 410 cm). Leiku dižkoks atrodas dzīvojamās mājas teritorijā;
9. Doles muižas parka dižozols (apkārtmērs – 405 cm). Atrodas Daugavas muzeja teritorijā;
10. Leiku osis (apkārtmērs – 386 cm). Leiku dižkoks atrodas dzīvojamās mājas teritorijā.
Vieta novadā, kur oficiāli noķerta lielākā zivs
Līdaka noķerta 2019. gada 10. augustā Sausajā Daugavā. Zivs svars – ap 20 kg.
Novads/pilsēta ar vislielāko 100 gadu vecu cilvēku īpatsvaru
Salaspils novadā ar statusu "dzīvs" ir deklarētas 2 personas, kurām 2020. gadā palika 100 gadi. Saskaņā ar datu aizsardzību, diemžēl nevaram minēt konkrētās personas.
Novada TOP 5 populārākās Instagram vietas:
- Nacionālais botāniskais dārzs (t.sk. oranžērija);
- Rīgas HES dambis un pludmale;
- Daugavas muzeja vecais parks (ar skatu uz Daugavu un dabas parku);
- Zoo „Rezidence” (party bus, sarkanais velo ar siena rulli);
- Atpūtas komplekss „Kolotilovka”
Novada vecākās celtnes:
- Vecdoles pils - atradās Doles salā, Ceļa Daugavas krastā pie Rumbulas krācēm, apmēram 2 km lejpus Rīgas HES aizsprostam. Vecdoles pils (Alt-Dahlen) pirmo reizi dokumentos minēta 1226. gadā. Nopostīta 13. gadsimta beigās cīņās starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni. Daugavas krastā vēl atrodas šīs pils drupas. Drupas pētītas 20. gs. 60. gados arheoloģisko izrakumu laikā. No drupām paveras skats uz Rīgas HES, Dārziņiem, Šķērssēkli un Rumbas krāci.
- Sv. Jura baznīca - celta 14. gadsimtā, daudzkārt postīta un pārbūvēta. Rīgas HES ūdenskrātuves malā, labiekārtotā pilsētas pludmalē saglabājušās baznīcas senās altārdaļas paliekas. Rīgai tuvākais 14. gs. arhitektūras piemineklis, kurā saskatāmas romānikas un gotikas stila iezīmes.
- Ēka Rīgas ielā 55 – celta ap 1908. g., viena no retajām ēkām mūsdienu Salaspilī, kas saglabājusies vairāk kā 100 gadu laikā.
- Salaspils dzelzceļa stacija – pirmsākumi 1861. gadā, kad atklāta Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnija. Viena no retajām stacijām šajā līnijā, kas kopumā saglabājusi savu ārējo izskatu pēc diviem pasaules kariem.
Grāmatu TOPS par Salaspils novadu:
- Indriķa hronika.Tulk. Ā. Feldhūns. Ē.Mugurēviča priekšv. un koment. Rīga, 1993.
- Mugurēvičs Ē. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga, 2008.
- Spirģis R. Bruņrupuču saktas ar krūšu važiņu rotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.–13. gadsimtā. Rīga, 2008.
- Zariņa A. Lībiešu apģērbs 10.–13. gs. Rīga, 1988.
- Zariņa A. Salaspils Laukskolas kapulauks, 10.–13. gadsimts. Rīga, 2006.
- Pūka T. Salaspils Botāniskais dārzs, 1836-1956-1996. Salaspils, 1997.
- Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi. Rīga, 2000.
- Vanaga L. Salaspils novads : gadsimtu hronoloģija 9.g.t.pr.Kr.-21.gs. Salaspils, 2011.
- Kangeris K., Neiburgs U., Vīksne R. Aiz šiem vārtiem vaid zeme : Salaspils nometne, 1941-1944. Rīga, 2016.
- Daugavas muzeja raksti.[Rīga], 2020.
Novada bilžu arhīvs, kas ir vecāks par 100 gadiem. No Daugavas muzeja krājuma:
4 bildes, kas atbilst mūsdienās atrodamām vietām:
- Kurtenhofas skats - Skats uz apbūvi pie Salaspils dzelzceļa stacijas ap 1913. gadu.
¬- Kurtenhofas stacija – Salaspils dzelzceļa stacija (agrākie nosaukumi: Kurtenhofa, Stopiņi) 19. gs.b./20. gs. sākumā. Viena no vecākajām dzelzceļa stacijām Latvijā
- Doles muižas kungu māja. 1900. g. Doles sala. Daugavas muzeja mājvieta
- Trīs vīri laivā. Skats no Daugavas uz Salaspils Sv. Jura baznīcu. 20. gadsimta sākums
Dažādu tautu piemiņas un atceres vietu TOPS:
- Piemiņas zīme Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako – veltīts Daugavas lejteces 10.-13. gs. pamatiedzīvotāju – lībiešu brīvības cīņām, kā arī Mārtiņsalas lībiešu vadoņa Ako vadītās sacelšanās (1206. g.) pret krustnešiem atcerei;
- Piemiņas akmeņi 1605. gada Salaspils kaujas atcerei – viens akmens veltīts Polijas – Lietuvas kopvlasts un Kurzemes hercogistes karaspēja spožajai uzvarai pār Zviedrijas karaspēku 1605. gada 27. septembrī Salaspils (Kirhholmas) kaujā. Otrs akmens uzstādīts par godu tam, ka kaujas laikā Zviedrijas karaļa Kārļa IX dzīvību pašaizliedzīgi izglābis Vidzemes muižnieks Heinrihs Vrede. Kaujas laikā krituši ap 9000 Zviedrijas armijas karavīru;
- Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapi (1914.-1928. g.): Brāļu kapi Tēraudos, Blaņķos, Vecpelšos, Auziņās un Pikalnē;
- Latvijas neatkarības karam veltītās piemiņas vietas (1918.-1920. g.): Igauņu karavīru kapi Salaspils vecajos kapos, igauņu un latviešu karavīru brāļu kapi pie Avotiem, igauņu karavīru kapi pie Augšskabrenēm;
-Otrajā pasaules karā kritušo karavīru piemiņas vietas (1941.-1945.): piemineklis padomju karagūstekņiem, brāļu kapi Līvzemes un Lazdu ielā, brāļu kapi pie Rogām;
- Salaspils memoriālais ansamblis – izveidots vietā, kur no 1941.–1944. gadam atradās nacionālsociālistiskās Vācijas paplašinātais policijas cietums un darba audzināšanas nometne. Nometnē bija ieslodzīti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas civiliedzīvotāji un militārpersonas, kā arī tranzītieslodzītie, to skaitā mazi bērni no Latgales, Baltkrievijas un Krievijas.
