Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Tūrismā strādājot, lidošana bija kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, kuru sabremzēja pandēmija un tās dēļ ieviestie ierobežojumi. Lidmašīnas apkalpe, stjuarti ir redzēti daudz un dikti, bet, godīgi sakot, tikai retais ir palicis atmiņā.
Virpinot tēmu par to, vai lidmašīnas apkalpe ir pelnījusi dzeramnaudu, netīšām aizdomājos – kas tad viņi ir – viesmīļi gaisā? Nē, nebūt nē, viņu funkcija ir daudz, daudz nozīmīgāka, bet ikdienas lidojumos, kamēr nekas nepadraud mūsu drošību, šos cilvēkus neievērojam vai uztveram tikai kā ratiņu stūmējus, ēdiena padevējus un cilvēkus, kuri palīdz novietot bagāžu.
Reklāma
Tiesa gan, ir bijušas reizes arī ārpus “emergency” situācijām, kad gaisa apkalpi ievērojam un novērtējam. Tā pavisam nesen, šovasar, lidoju no Marseļas uz Berlīni ar Īrijas zemo cenu lidmašīnu “Ryanair”. Pētot “ēdienkarti” sagribējās izmantot īpašo piedāvājumu – kafiju un brauniju. Neatceros, cik tas maksāja, bet sakārojās tieši to. Stjuarte pie manis pienāca un ar nožēlu paziņoja, ka brauniji ir beigušies. Laikam mana saskābusī grimase parādīja daudz, jo neviena no viņas piedāvātajām alternatīvām īsti pie dūšas negāja. Vairs neatceros, ko tieši izvēlējos, bet kaut kas salds tas bija. Bet tad notika neticamais – šī pati stjuarte pienāca pie manis vēlreiz un iedeva brauniju, kurš nebija ēdienkartē. Un teica, ka tas ir viņas pašas, paredzēts pusdienām, bet viņai sagribējies iepriecināt mani. Tik ļoti samulsu no šādas cilvēcības izpausmes, ka bez klišejiskā: “Thank You very much” neko citu pat nespēju no sevis izspiest...
Pavisam nesen izmantoju “Finnair” pakalpojumus. Lidojumā bez maksas tiek piedāvāts ūdens vai sula. Bet sakārojās kafiju. Stjuarte pienāca un teica, ka tas ir par papildus samaksu. Oritams, zināju, un piekritu maksāt. Viņa atnesa dzērienu un teica, ka pienāks vēlāk, lai es varētu norēķināties. Viņa tiešām pienāca pēc brīža, novēlēja man labu lidojumu un pateica, ka kafija ir dāvana no lidmašīnas apkalpes. Iespējams, bija kas noticis ar norēķinu sistēmu vai kā, bet man kā pasažierei bija ļoti patīkami.
Un, protams, nevaru aizmirst kādu stjuartu, kurš pirms daudz, daudz gadiem, lidojot mājās no Glazgovas agrā rīta stundā, izraisīja saīgušajiem pasažieriem smaidu, skaļi piedāvājot: “Tea, coffee, sex for free!” Lai gan divdomīgs piedāvājums, taču izteikts ar tik lielu pozitīvisma devu, ka neviens neapvainojās, bet gardi pasmējās.
Viņi ir cilvēki, un ļoti cilvēcīgi cilvēki, kuriem ik dienas ir jāredz pasažieri ar savām problēmām, daudzi, kuri baidās no lidojumiem, piedzīvo panikas lēkmes, bet citi ir vienkārši rupji un savu slikto garastāvokli izgāž uz personālu. Bet reizē šie mazie, mazie sīkumiņi, pretimnākšana var padarīt pasažiera omu daudz labāku un izraisīt sejā smaidu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
