5. decembris vēsturē: Jēkabpilī atklāj pieminekli Itai Kozakevičai

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Jekabpils.lv

2022. gada 5.decembrī Jēkabpilī, skvērā iepretim Rīgas ielai 114, svinīgā pasākumā tika atklāts piemineklis Latvijas un Polijas patriotei, Latvijas Atmodas aktīvistei Itai Marijai Kozakevičai. Pieminekļa autors ir Romualds Gibovskis.

1989. gadā Ita Kozakeviča kļuva par 1988. gada novembrī dibinātās Latvijas Poļu kultūras biedrības priekšsēdētāju. 1988. gadā viņa iestājās Latvijas Tautas frontē, kas aktīvi darbojās Latvijas nacionālās atdzimšanas, autonomijas un pēc tam neatkarības labā. Itas Kozakevičas politiskā karjera sākās 1989.g., kad viņa tika ievēlēta Padomju Savienības Augstākās Padomē no Jēkabpils apgabala. Vēlāk, 1990. gada 18. martā viņa tika ievēlēta Latvijas Republikas Augstākajā Padomē kā Jēkabpils 129. vēlēšanu apgabala pārstāve. Ita Kozakeviča bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija locekle un Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, kur pievērsās jautājumiem, kas bija būtiski nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Viņa ļoti aktīvi piedalījās atjaunotās Latvijas Poļu savienības dibināšanā un tika ievēlēta par tās priekšsēdētāju.

Reklāma

Pateicoties Itas Kozakevičas līdzdalībai, poļi kļuva par pirmo minoritāti, kas iestājās par Latvijas neatkarību un iesaistījās cīņā par brīvību. 1990. gadā Ita Kozakeviča piedalījās Latvijai nozīmīgā balsojumā, atdodot savu balsi par valsts neatkarību no PSRS. Viņa kā pirmā un vienīgā sieviete neatkarīgās Latvijas valsts vēsturē ieguva titulu "Sieviete Latvija".

1990. gada 28. oktobrī Ita Marija Kozakeviča traģiski gāja bojā Tirēnu jūras viļņos. Viņa apbedīta Rīgas Sv. Miķeļa kapos.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Jēkabpils Ita Kozakeviča

Citi raksti par šo tēmu:

14. jūlijs vēsturē: Kuldīgā svinīgi atklāj parkūra laukumu (13.07.2022)

12. jūlijs vēsturē: Berlīnes lāči ierodas Rīgā (11.07.2024)

12. jūlijs vēsturē: Dienasgaismu ierauga Rūdolfa Blaumaņa «Velniņi» (11.07.2022)

Ar rīta sauli svin Dainu kalnu 40. dzimšanas dienu - Foto (09.07.2025)

11. jūlijs vēsturē: Pirmo reizi pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi (09.07.2023)