Horvātijas tūrisma saimniecība

Autors: Astra Lejstrauta

Reklāma

Ienākumi no starptautiskā tūrisma: 6,4 biljoni ASV dolāri (2003)

2003.gadā ienākumi no starptautiskā tūrisma sastādīja:

• 22,5% no kopējā Horvātijas IKP,

• 42,8% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta,

• 74% no kopējā pakalpojumu eksporta.

 Avots: Croatian Chamber of Economy

Tūristu skaita izmaiņas 2002. – 2004.g.:

Avots: Croatian Bureau of statistics

Procentuālais nakšņojumu skaita sadalījums pa valstīm:
tūristi no Vācijas: 27%,
Itālija: 13%,

Slovēnija: 13%
Čehija: 11%,
Austrija: 9%.

Avots: Croatian Chamber of Economy

Nakšņojumu skaita sadalījums pa reģioniem (2002. – 2004.g.):

Avots: Croatian Bureau of statistics

Procentuālais tūristu sadalījums pa reģioniem:

Istrija (35%),

Dalmācija (30%),

Kvarnera (24%),

Dubrovņiki (8%),

Zagreba un pārējie reģioni: 3%.

Avots: Croatian Chamber of Economy

Naktsmītnes (2003.g. dati):

Tūristi galvenokārt nakšņo:

• viesnīcās: 34% , tas ir 28% no kopējā nakšu skaita.

• kempingos: 21% kopējo tūristu, 27% kopējo nakšu;

• privātās naktsmītnēs: 19% tūristu, 24% nakšu;

• pie jūras (ostās, jahtās utt.): 8% tūristu, 2% nakšu.

Avots: Croatian Chamber of Economy

Gultas vietu skaits 2002. – 2004.g.:

Avots: Croatian Bureau of statistics

Viesnīcu un restorānu sektorā ir nodarbinātas 81 000 personas (2003.g.).

Visā tūrisma sektorā kopā ir nodarbinātas:

• 140 000 personas tiešajā tūrisma sektorā

• 175 000 personas netiešajā sektorā (2003.g.).

Avots: Croatian Chamber of Economy

2003.g. Horvātijā bija reģistrētas 823 ceļojumu aģentūras un to filiāles, 3443 darbinieki.

3 miljoni tūristu (vietējie un ārzemju) bija izmantojuši ceļojumu aģentūru pakalpojumus, kas sastāda 18.9 miljonus nakšņojumu.

Avots: Croatian Chamber of Economy

Ārzemju tūristu skaits, kuri ieradušies Horvātijā, izmantojot ceļojumu biroju piedāvātos kompleksos ceļojumus (2001. – 2003.g.):

Avots: Croatian Bureau of statistics

Tūrisma industrijas attīstības tendences:

• īsās brīvdienas (7-14 dienu vietā), vidējais uzturēšanās ilgums 5 dienas;

• aktīva atpūta tīrā, sakoptā vidē, veselīgs ēdiens un dzīvesveids;

• Boutique- viesnīcas ar augstas kvalitātes servisu;

• viesnīcas, kas specializējušās uz kādu konkrētu jomu: sporta, wellness, konferenču viesnīcas, viesnīcas gardēžiem, singliem, nūdistiem;

• jūras tūrisms: jūras kruīzi, burāšana un niršana u.c.;

• Veselības tūrisms:

2003.g. Horvātijā bija reģistrēti 19 kūrorti ar 6000 gultas vietām;

tos apmeklēja 22 228 tūristi (212 729 naktis), kas ir par 11% vairāk nekā 2002.gadā;

no tiem 40.8% bija ārzemnieki.

• Lauku tūrisms: nesabojāta lauku dabas vide, raksturīga vietējā virtuve,

vislabāk attīstīts ir Istrijas, Dubrovniku-Neretvas un Šibeniku-Knin reģionā.

• Konferenču tūrisms, galvenie attīstības centri ir Zagreba, Istrija, Dubrovniki un Opatija; 2004.g. bija 75 konferenču centri; .

• Piedzīvojumu tūrisms:

raftings, pastaigas pa kalniem un alpīnisms, riteņbraukšana, braukšana ar kajakiem pa upi un pa jūru, kanoe, speleoloģija, izjādes ar zirgiem, niršana, lidošana ar gaisa baloniem, paraplāniem, ūdens sērfošana, peintbols u.c.

Dati no semināra BA Turība

Autore: Astra Lejstrauta

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Eiro ieviešanas otra puse: Horvāti sūdzas par cenu kāpumu (04.01.2023)

Ar 1.janvāri Horvātija ievieš eiro un kļūst par Šengenas zonas valsti (26.12.2022)

8. oktobris vēsturē: Horvātijā svin Neatkarības dienu (07.10.2019)

Horvātija atklāj nozīmīgu tiltu, kas apiet Bosniju-Hercegovinu (video) (28.07.2022)

1.jūlijs vēsturē: Horvātija iestājas Eiropas Savienībā (29.06.2021)