Interesanti uzzināt: Turaidas pils latrīna

Autors: Ieva Ose
Avots: Turaida-muzejs.lv

Turaidas pils galvenā pagalma ziemeļaustrumu stūrī kādreiz bijis divstāvu dzīvojamais korpuss. Tajā neapšaubāmi vajadzēja būt labierīcībām. Liecības par šo “vientuļo vietiņu” arhitektūras pētnieks Gunārs Jansons 20. gs. 80. gados atrada austrumu malas aizsargmūra izpētē. Tolaik šī vieta apzīmēta par danskeru, bet tāds nosaukums īsti tai neatbilst.

Vārds ‘danskers’ nāk no Vācu ordeņa pilīm Prūsijā – virsmestra rezidencē Marienburgā (tag. Malborka Ziemeļpolijā) apkārtmūra torni, kas pavērsts uz Dancigas (tag. Gdaņskas) pusi, vāciski sauca par “Dansker”, kas latviski nozīmē ‘dancigietis’. Tas bija priekšpils tornis, uz kuru no galvenās pils veda segta galerija otrā stāva līmenī. Danskerā bija izbūvēta ateja, no kuras izkārnījumi krita lejup un piezemējās strautā, kas visu “šmuci” aizskaloja. Tā bija atrasts veiksmīgs risinājums, lai dzīvojamās telpās neieplūstu nepatīkama smaka. Līdzīgus ateju torņus arī citās Vācu ordeņa pilīs sauc par danskeriem. Viens no tiem viduslaikos bija ierīkots Rīgas ordeņpilij Daugavmalā. Turaidā tāds nekad nav bijis, jo pilij visapkārt ir stāvas nogāzes.

Reklāma

Mūslaiku ārzemju literatūrā viduslaiku pils sauso tualeti sauc par ‘latrīnu’. Šis vārds cēlies no latīņu valodas, kur ‘lavare’ nozīmē ‘mazgāties’. Senās Romas laika celtnēs par latrīnu apzīmēta tualetes telpa, kurā ķermeņa higiēnas ievērošanai atradās gan atejas caurumi, gan tekošs ūdens.

Kādreizējās latrīnas jeb atejas vieta tagad meklējama Turaidas pils austrumu aizsargmūra ārpusē, kur otrā stāva līmenī redzama aizmūrēta durvju aila. Tai priekšā starp diviem kontrforsiem kādreiz bijusi koka izbūve – atejas erkers. Tajā atradās sēdvieta – ‘brille’, bet pa grīdā atstātu lūku viss procesa rezultāts krita zemē, krājās mūra pakājē vai tecēja pa nogāzi lejup. Atjaunojot apkārtmūri, atejas izbūve nav rekonstruēta, bet tā iezīmēta pils austrumu malas rekonstrukcijas zīmējumā. Tagad par šo “vientuļo vietiņu” liecina saduršuves mūrī un lakoniska informatīva plāksnīte, kas novietota nogāzē izveidotās apvedtakas malā.

Atejas mūra vai koka erkeros viduslaikos bija bieži sastopamas. Tādas izbūvēja virs nogāzēm vai grāvjiem, kur netraucēja augoša mēslu kaudze, vai pat virs ūdenstecēm, kas visu “labumu” aizskaloja. Vienu no šādām atejām attēlojis nīderlandiešu mākslinieks Pīters Brēgels Vecākais gleznā “Nīderlandiešu sakāmvārdi” 1559. gadā. Tā ir ilustrācija teicienam “karājas kā ateja virs grāvja”. Tādu salīdzinājumu nīderlandieši lieto, lai pateiktu “tā ir nepārprotama lieta” jeb “tas ir viennozīmīgi”.

Sagatavoja Ieva Ose, TMR galvenā speciāliste

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Ateja Turaidas pilī

Citi raksti par šo tēmu:

16. jūnijs vēsturē: Notiek pirmais Baltijas Viduslaiku festivāls (15.06.2022)

15. jūnijs vēsturē: Plašākai publikai kļūst pieejams Rīgas Botāniskais dārzs (13.06.2022)

15. jūnijs vēsturē: tiek apstiprināts Latvijas Valsts ģerbonis (14.06.2021)

8. jūnijs vēsturē: Ventspilī svinīgi atklāj Govju parādi (07.06.2021)

7. jūnijs vēsturē: Līvāni iegūst pilsētas tiesības (06.06.2021)