Autors: LaKuGa.LV/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/LaKuGa.LV
2010. gada 18. janvārī par starptautiskā standarta ISO639-3 uzturēšanu atbildīgā institūcija “SIL International” (ASV) ir piešķīrusi latgaliešu valodai savu individuālo kodu, kas sastāv no trim burtiem: LTG
Jau 2009.gada vasarā 7.jūlijā tika iesniegts pieprasījums šāda koda saņemšanai. Pieprasījuma autors bija Jānis Eisaks, kas sevi raksturo kā “dulnu entuziastu-brīvmākslinieku”, bet reizē arī izsaka savu vērtējumu par šāda koda piešķiršanas nozīmi: “Tas paver jaunas iespējas latgaliešu valodas lietošanai modernajās informācijas tehnoloģijās un padara iespējamu latgaliešu valodas atbalsta izstrādi biroja programmatūrai (pareizrakstības pārbaude, sinonīmu vārdnīca u.c.), elektroniskajiem mācību līdzekļiem utml. Cerams, ka tas varētu atvieglot latgaliešu literārās valodas tālāko standatizācijas procesu.”
J.Eisaka iniciatīvu toreiz atbalstīja Juris Cibuļs (Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs), Ilga Šuplinska, Sanita Lazdiņa un Heiko F. Martens (visi Rēzeknes Augstskola), Juris Viļums (Dagdas novada domes deputāts) un Imants Slišāns („Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja”). Ar pilnu pieprasījuma tekstu angļu valodā var iepazīties portālā – lakuga.lv
Ziņa par koda piešķiršanu ir aktivizējusi arī pasaulē populāras interneta enciklopēdijas “Wikipedia.org” lietotājus – ir atsākts darbs pie šī resursa izveides arī latgaliešu valodā, līdz šim bija izstrādāta tikai parauga versija (http://incubator.wikimedia.org/wiki/Wp/ltg).
Joprojām ir aktuāls latgaliešu valodas tālākais liktenis. Ņemot vērā Latvijas valsts likumdošanas nepilnības, kā arī 8.decembra zinātniskās diskusijas “Latgales latviešu valoda Latvijas valodas politikas kontekstā”, ko rīkoja LU Latviešu valodas institūts, rezultātus LatBLUL (Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība) ierosina izveidot darba grupu. Par primāriem uzskatot tādus jautājumus kā juridisko terminu precizēšana un dokumentu sagatavošana reģionālās valodas statusa piešķiršanas iespējai; pasākumu programmas izstrāde, kas ļautu sākt īstenot Valsts valodas likuma 3.panta 4.apakšpunktā noteikto: „Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”; kā arī vajadzīgo dokumentu sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai atbildīgajās institūcijās, kas uzdotu vajadzību katrā Latgales skolā mācīt latgaliešu valodu, literatūru un kultūrvēsturi.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padome 2009.gada 18.decembra sēdē jau ir pieņēmusi lēmumu un darba grupā izvirzījusi Latgales pašvaldību pārstāvi Ināru Silicku (Kārsavas novada dome). Ir saņemta arī atbilde no Tieslietu ministrijas, kas ir gatava sadarbībai un darba grupā izvirza Māri Baltiņu, Valsts Valodas centra direktoru. Tālākā rīcība tiek gaidīta no Izglītības un zinātnes ministrijas.
Latgalīšu volūdai starptautiski atzeits volūdys kods
2010. goda 18. janvarī par starptautiskuo standarta ISO639-3 uzturiešonu atbiļdeiguo instituceja “SIL International” (ASV) ir daškieruse latgalīšu volūdai sovu individualū kodu, kas sastuov nu treju burtu: LTG
Vēļ 2009.goda vosorā 7.julī tyka īsnīgts pīprasejums itaida koda sajimšonai. Pīprasejuma autors beja Juoņs Eisaks, kas sevi raksturoj kai “dulnu entuziastu-breivmuokslinīku”, bet reizī ari izsoka sovu redzīni par itaida koda daškieršonys nūzeimi: “Tys paver jaunys īspiejis latgalīšu volūdys lītuošonai modernuos informacejis tehnologejuos i padora īspiejamu latgalīšu volūdys atbolsta izstruodi biroja programaturai (pareizraksteibys puorbaude, sinonimu vuordineica i.c.), elektroniskīm vuiceibu leidzeklim itml. Guodojams, ka tys varātu atvīgluot latgalīšu literaruos volūdys tuoluokū standatizacejis procesu.”
J.Eisaka iniciativu tūlaik atbaļsteja Juris Cibuļs (Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrs), Ilga Šuplinska, Sanita Lazdiņa i Heiko F. Martens (visi Rēzeknes Augstškola), Juris Viļums (Dagdys nūvoda dūmes deputats) i Imants Slišāns (Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja). Ar pilnu pīprasejuma tekstu angļu volūdā var īsapazeit Latgalīšu Kulturys gazetā – lakuga.lv
Ziņa par itaida koda daškieršonu ir aktiviziejuse ari iz pasauļa popularys interneta enciklopedejis “Wikipedia.org” sekuotuojus – ir atsuokts dorbs pi ituo resursa izveides ari latgalīšu volūdā, da itam beja izstruoduota tikai parauga versija (http://incubator.wikimedia.org/wiki/Wp/ltg).
Jūprūjom ir aktuals latgalīšu volūdys tuoluokais liktiņs. Jemūt vārā tryukumus Latvejis vaļsts lykumdūšonā, kai ari 8.decembra zynuotniskuos diskusejis “Latgales latviešu valoda Latvijas valodas politikas kontekstā”, kū reikova LU Latvīšu volūdys instituts, rezuļtatus LatBLUL (Latvejis Regionalūs i mozuok lītuotūs volūdu savīneiba) īrūsynoj izveiduot dorba grupu. Par primārim uzskotūt taidus vaicuojumus kai juridiskūs terminu preciziešona i dokumentu sagataviešona regionaluos volūdys statusa daškieršonys īspiejai; pasuokumu programys izstruode, kas ļautu suokt eistynuot Vaļsts volūdys lykuma 3.panta 4.apakšpunktā nūsaceitū: „Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”; kai ari vajadzeigūs dokumentu sagataviešona i īsnīgšona izskateišonai atbiļdeigajuos institucejuos, kas uzdūtu vajadzeibu kotrā Latgolys školā vuiceit latgalīšu volūdu, literaturu i kulturviesturi.
Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūme 2009.goda 18.decembra sēdē jau ir pījēmuse lāmumu i dorba grupā izvirziejuse Latgolys pašvaļdeibu puorstuovi Ināru Silicku (Kuorsovys nūvoda dūme). Ir sajimta ari atbiļde nu Tīslītu ministrejis, kas ir gotova sadarbeibai i dorba grupā izvyrza Māri Baltiņu, Vaļsts Volūdys centra direktoru. Tuoluokuo reiceiba teik gaideita nu Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
