Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Baltvīns, kas lielākoties ir salīdzinoši svaigs, tipiski piestāv vasarai, bet smags, tumšs sarkanvīns saistās ar tumšiem ziemas vakariem. Kāpēc sarkanvīns tiešām rada iespaidu, ka tas labāk garšo un uzmundrina ziemā? Rubīna krāsas sarkanvīns silda ne tikai vizuāli, bet tas ir arī perfekts papildinājums tipiskiem rudens un ziemas ēdieniem, piemēram, zoss, pīles vai mežacūkas cepetim.
Rudenī dabā norisinās lielas pārmaiņas. Koku un vīnogulāju zaļums kļūst par raibu mozaīku, kur koši atmirdz pasakaini krāsu toņi - koši sarkans, zeltains, violets, kas liek domāt par gaidāmo siltumu, uguni, briedumu, ko sniedz ziema un mājas. Baltvīns no rudens krāšņuma saglabā zeltainumu, līksmību un svaigumu, bet sarkanvīns piedāvā plašāku sajūtu un krāsu paleti - rubīna, violeto, purpura krāsu, dziļāku, noslēpumaināku, pirmatnīgāku garšu, to, pēc kā ilgojas aukstumā un tumsā.
Jau antīkajos laikos vīns ticis mistiski pielūgts, bet tolaik atšķirība starp baltvīnu un sarkanvīnu netika uzsvērta, savukārt 15. gadsimtā tika radīta lieliskā sarkanvīna Pinot noir šķirne. Vīns vairs nebija apreibināšanās vai slāpju remdināšanas līdzeklis, jo galvenais bija tā izbaudīšana. Vairāk nekā jebkad agrāk uzmanību pievērsa vīna krāsai, smaržai, aromātam, konsistencei, kā arī saskaņoja to ar ēdienu, savu reizi izšķiroties par balto vai sarkano vīnu un vadoties pēc garastāvokļa, gadalaika, maltītes vai naudas maciņa biezuma.
Būtiskākā atšķirība starp baltvīnu un sarkanvīnu ir krāsas pigmentācijā un miecvielās. Atbilstoši gaišās krāsas vīnos biežāk sastopami dzeltenie, dzeltensarkanie un zaļie augļu toņi, kas ir svaigāki un saldāki, bet sarkanvīnā dominē tumši sarkanie, zilie un melnie augļu aromāti, kas garšo intensīvāk. Izšķirošais elements ir tanīns, kas uzkrājas vīnogu tumšajās miziņās un kauliņos. Baltvīnā tanīna gandrīz nav, bet sarkanvīnā - tā ir vīna dvēsele. Tanīns piešķir vīnam spēku, kontūru, eleganci, tomēr reizēm vīns šķiet nenobriedis, stūrains, rūgts vai pat nemanāms, tā laupot sarkanvīnam nepieciešamo raksturu, enerģiskumu, sentimentu.
Baltvīns svaiguma dēļ ir lieliski piemērots vasarai un tas piestāv vieglākiem ēdieniem - dārzeņiem, pastai, risoto, gliemenēm, zivīm, vistas gaļas ēdieniem, bet sarkanvīna siltums padara to piemērotu stiprākiem ēdieniem - makaroniem ar tomātu mērcēm, dažiem putnu gaļas ēdieniem, medījumiem un meža putniem. Protams, pārmaiņas pēc ir interesanti dzert sarkanvīnu kopā ar zivs ēdienu, tomēr tabu laušanai nav jākļūst par pašmērķi. Pinot noir lieliski harmonē ar medījumu cepeti, paipalas, irbes, fazāna vai stirnas gaļu, rostbifu un liellopu fileju, tāpēc ir vērts izbaudīt garšu lieliski saskaņu.
Tieši saskanīgums ir tas, pēc kā tiecas vīnziņi. Citas sarkanvīna šķirnes labāk piestāv citiem ēdieniem. Cabernet Sauvignon, Cabernet franc un Merlot, ko pilda pudelēs Francijas Bordeaux als Cuvée, vislabāk sader ar pīles un jēra gaļas ēdieniem, bet Cabernet Sauvignon ideālā gadījumā garšo pat labāk nekā Pinot noir - majestātiskāk, stabilāk, ar raksturīgu, skarbu garšas buķeti, kurā var sajust pat tabaku un ādu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
