Liepājas Simfoniskais orķestris aicina uz Ziemas pasaku

Autors: Iveta Vēvere/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Lso.lv

18.12.2010 plkst. 19:00 Liepājas Latviešu biedrības nama akustiski lieliskajā zālē LSO aicina ikvienu noklausīties ZIEMAS PASAKU. Tas ir nosaukums koncertam, kur LSO atraktīvā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā uzburs skaņas ainas no pasaules slaveniem krievu baletiem. Programmā dzirdēsiet fragmentus gan no Sergeja Prokofjeva Romeo un Džuljetas, gan Pētera Čaikovska Gulbju ezera un Ziemassvētku baleta Riekstkodis.

Latvijas Nacionālās operas (LNO) diriģents un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) orķestra diriģēšanas katedras vadītājs MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ ir prestižā Jormas Panulas 4. starptautiskā simfonisko diriģentu konkursa laureāts 2009.gadā Somijā. Izglītību ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolā un JVLMA kordiriģēšanas nodaļā pie prof.Edgara Račevska, kā arī simfoniskās diriģēšanas klasē pie prof. Imanta Rešņa. Vēlāk pilnveidojies meistarklasēs Vācijā pie Helmuta Rillinga (Helmut Rilling), Lietuvā pie Ģintara Rinkeviča (Gintaras Rinkevičius) un Sanktpēterburgā pie Vasilija Sinaiska (Vassily Sinaisky). Mārtiņš Ozoliņš ir iestudējis operas un baleta izrādes LNO un arī Itālijas operu namos. LNO diriģējis tādus baletu un operu iestudējumus kā ŠostakovičaMcenskas apriņķa lēdija Makbeta, Čaikovska Jevgēņijs Oņēgins un Pīķa dāma, kā arī Riekstkodis un Gulbju ezers, Prokofjeva Romeo un Džuljeta, Vāgnera Klīstošais holandietis, Verdi Nabuko, Maskata Bīstamie sakari un citus.

Liepājas publikai šis diriģents ir jau labi pazīstams un iemīļots, jo LSO ar Mārtiņu Ozoliņu sadarbojas diezgan regulāri un Liepāja ir piedzīvojusi vairākus koncertus šī diriģenta vadībā. Šeit minams kaut vai vēl šā gada aprīlī notikušais koncerts No jaunās pasaules.

1935.gadā pabeigtais Sergeja Prokofjeva (1891-1953) balets Romeo un Džuljeta ir viens no visu laiku slavenākajiem baletiem pasaulē. Izrādās, oriģinālajā versijā baletam bija laimīgas beigas, bet bailēs no tā laika kritiķiem, kuri arī tādus komponistus kā Šostakoviču sauca par „deģenerātiem-modernistiem”, Prokofjevs šo versiju tā arī nekad nepubliskoja.

Scenārijs Pētera Čaikovska (1840-1893) baletam Gulbju ezers, kas pirmo reizi izrādīts 1877.gadā Maskavā, ir aizgūts no krievu tautas pasakām, kā arī no kādas vācu leģendas. Stāsts ir par princesi Odetu, kuru ļaunais burvis pārvērta par gulbi.

Čaikovska baletu Riekstkodis pirmo reizi izrādīja Sanktpēterburgā 1892.gadā reizē ar komponista pēdējo operu Jolanta. Sākotnēji šis balets bija ļoti neveiksmīgs, bet ar 20.gadsimta vidu tā popularitāte strauji pieauga un tagad to iestudē neskaitāmas baleta trupas visā pasaulē, jo īpaši Ziemassvētku laikā.

Biļetes meklējiet visās Biļešu paradīzes kasēs. Atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem un grupām.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

LSO Liepājas Simfoniskais orķestris koncerts Liepāja Kurzeme Ziemas pasaka

Citi raksti par šo tēmu:

29. jūnijs vēsturē: Latvijā svin Pētera dienu (28.06.2020)

29. jūnijs vēsturē: Rīgas Svētā Pētera baznīcā tika iesvētīts jaunradītais altāris (27.06.2021)

28. jūnijs vēsturē: Atklāj restaurēto Jūrmalas globusu (27.06.2022)

28. jūnijs vēsturē: Jūrmalā pēc rekonstrukcijas atver lielāko globusu (26.06.2021)

Ventspils aicina uz Jūras svētkiem – 5. jūlijā (25.06.2025)