Foto: Latvijas Dabas muzejs
Autors: Justīne Veinberga/ Laura Grīnberga
Avots: BalticTravelnews.com
Dienās, kad visi pilnā sparā meklē iespējas izrauties, lai pagūtu pabaudīt rudens skaistumu ārpus Rīgas, aizdomājos par visu šo krāsu virpuli no bioloģiskā viedokļa. Nolēmu beidzot noskaidrot, kā un kāpēc raibās koku lapas mūs tā priecē. Travelnews.lv talkā nāca Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe Laura Grīnberga.
Jautājums, kas mani tirdīja visvairāk, ir kāpēc īsti lapas pirms nokrišanas krāsojas? Tas skaidrojams ar dažādajiem pigmentiem, kas atrodas koku lapās. Vasarā koku lapās dominē zaļie pigmenti – hloroplasti, kas nodrošina fotosintēzi. Bet tie nav vienīgie - lapās atrodas arī citi pigmenti - hromoplasti, piemēram, ksantofils un karotīns (tas pats, kas burkānos), kas atstaro oranžo, dzelteno un sarkano gaismu. Rudenī pazeminās gaisa temperatūra, kļūst garākas naktis un īsākas dienas, līdz ar to samazinās fotosintēze un zaļie pigmenti noārdās, bet pārējie saglabājas ilgāk, kā rezultātā lapas iegūst šo pigmentu krāsu.
Reklāma
Krāsošanās sākums atkarīgs no gaisa temperatūras - jo agrāk pirmās salnas, jo agrāk sākas hlorofila sadalīšanās. Savukārt ilgu "zelta rudens" turpinājumu veicina saulainas rudens dienas un aukstas naktis.
Tomēr ir koki, kas kļūst sulīgi sarkani un priecē visvairāk, bet citi nedaudz nodzeltē un viss. Laura: "To lielā mērā nosaka koka suga, piemēram, bērziem lapas rudenī vienmēr kļūst dzeltenas, kas liecina par to, ka tajās dominē dzeltenais pigments. Hromoplastu forma un veids ir dažādi, katrai augu sugai raksturīgi. Piemēram, dažādām kļavu sugām lapas krāsojas gan mazliet atšķirīgā laikā, gan krāsā."
Pēc skaistā krāsu posma diemžēl seko lapkritis. Koki, rudenī nometot lapas, pielāgojas nelabvēlīgo laikapstākļu pārciešanai ziemā. Augiem, zaudējot lapas, ievērojami samazinās ūdens iztvaikošana un uzņemšana no augsnes, tāpēc tie spēj izturēt salu. Taču lapas nobirst ne tikai tādēļ, ka kokiem tās vairs nav vajadzīgas, bet arī tādēļ, ka tās noveco.
Uz jautājumu, kuri ir tie, kas atvadās no savas rotas visātrāk, Laura atbild: "Tas nav viennozīmīgi pasakāms, jo gadu no gada situācija atšķiras. Liela daļa krāsaino koku lapas met aptuveni vienlaicīgi, ko būtiski ietekmē gaisa temperatūra un stipri vēji. Bet, piemēram, ozolam lapas nobirst ļoti vēlu."
Tomēr, neiedziļinoties bioloģijā, latvieši jau izsenis rudens lapu parādību mācējuši sasaistīt ar dzīvi. Ticējumi vēsta:
• Ja kļavas pirmās rudenī sārtojas, tad mājā būs kāzas.
• Ja rudenī kokiem vispirms pazares nodzeltē, tad nākošā gadā jāiesāk sēt vecā mēnesī, ja galotnes, tad jaunā.
• Ja bērzs priekš Miķeļiem nodzeltē, tad nākošu gadu būs laba miežu raža.
• Ja rudenī koki stipri nodzeltē, tad gaidāms labs gads
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
