Autors: Astra Dzērve
Avots: Liepājas Muzejs
2013. gada 18. aprīlī pulksten 16 Liepājas muzeja vēsturiskajā ratnīcā paredzēts atklāt Liepājas muzeja krājuma ekspresizstādi "Ceļā pie tautastērpa", kas iezīmēs Kurzemes tautastērpu informācijas centra darbības sākumu Liepājas muzejā.
Pēc ekspresizstādes atklāšanas paredzēta Kurzemes tautastērpu informācijas centra prezentācija. Centra vadītāja Lia Ģibiete iepazīstinās ar Kurzemes tautastērpa informācijas centra mērķiem, darbību un turpmākajiem norisēm.
Reklāma
Kā uzsvēra ekspresizstādes autore un Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļjana Gintnere, Liepājas muzejs, sākot ar tā izveides sākumiem, ir kļuvis par nozīmīgāko Dienvidkurzemes etnogrāfiskā mantojuma apzināšanas, vākšanas un izpētes vietu.
Kad 1911. gadā skolotājs un vēstures pētnieks Aleksandrs Vēgners sāka veidot Liepājā muzeju, tajā Lejaskurzemes tautastērpi bija vērtība. Jānis Sudmalis, 1922. gadā stājoties Kurzemes muzeja biedrības muzeja mantziņa amatā, savu darbību jau bija apliecinājis kā tautas mākslas un etnogrāfiskā mantojuma pētnieks. Šis muzeja darbības virziens veidoja muzeja seju.
Tieši Dienvidkurzeme ar savu bagāto etnogrāfisko mantojumu 1980. gadā veicināja Latvijas Zinātņu akadēmijas etnogrāfu ekspedīcijas norisi. To vadīja akadēmiķis Saulvedis Cimermanis. Muzeja speciāliste Uļjana Gintnere Dr. hist. Mirdzas Slavas vadībā uzsāka padziļinātu Dienvidkurzemes tautastērpu vēstures izpēti. Kā teicēju atmiņas, tā tautastērpi sagūluši muzeja krājumā, veidojot skaitliski lielu un saturā vispusīgu un bagātu kolekciju.
Ekspresizstāde "Ceļā pie tautastērpa" ir simbolisks šī darba izpaudums. Tajā dominē krekli un cimdi, jo līdztekus praktiskajai nepieciešamībai šiem tautastērpa elementiem bija svarīga vieta ģimenes godu tradīcijās.
Līgava Rucavā, Nīcā un Bārtā ar krekliem apdāvināja vīramāti. Kreklus dāvināja arī vīra māsām, bet Nīcā vēl arī vīra brāļu sievām.
Īpaši daudz tika dāvināti cimdi. Kāzās ar tiem parasti apdāvināja līgavaiņa vīriešu kārtas radiniekus – vīratēvu un vīra brāļus. Ar cimdiem pateicās muzikantiem un zirgu puišiem, Arī pūra vedējam dāvināja cimdus. Tautā tā saukto bēru pūru darināja gados vecākas sievietes. Bērēs ar cimdiem apveltīja visus, kuri palīdzēja aizgājējam nonākt līdz dusas vietai – kapsētai.
Izstāde skatāma no 18. aprīļa līdz 12. maijam.
Kurzemes tautastērpu informācijas centrs darbosies Liepājas muzeja vēsturiskajā ratnīcā otrdienās un trešdienās no plkst. 9 līdz 17. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot L. Ģibietei uz t. nr. 29144696 vai 63422604.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.liepajasmuzejs.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
