Apskatāma kalēja amatam veltīta izstāde

Autors: Ilona Vilcāne
Avots: Preiļu novada dome

Līdz 2016. gada decembrim Preiļu 1. pamatskolas muzejā (Daugavpils iela 34) Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma izstāde "Kalējs kala, smēde dedza...".

Kalējs radās reizē ar dzelzi un kalēja amats ir viens no senākajiem. Par to, ka šādi vīri dzīvojuši, vēsta liecības, kas atrastas pilskalnos un senajās apmetnēs. Jau vēlajā dzelzs laikmetā kalēji sākuši attīstīt savas prasmes  kādā noteiktā virzienā – viens kala ieročus, cits darbarīkus, bet kāds cits bija rotu meistars. Vēlāk, kad kalēji strādājuši muižkungu pakļautībā, viņiem nebūt nav bijušas brīvas rokas, lai darītu ko un cik vēlas, - vispirms bija jāizkaļ noteikts apjoms muižas vajadzībām, un tikai tad drīkstēja kalt arī citiem, nopelnot sev iztiku. Kalēji izgatavoja lauksaimniecības un amatniecības darbarīkus, dzirnavu un celtņu dzelzs detaļas, apkala zirgus, ratus un ragavas.

Reklāma

 Tāpat kā senāk, arī šodien kalējs veic virkni darbu – veido metālkalumus, sētas, gatavo darba rīkus, tomēr pārsvarā veic darbu pēc pasūtījuma.

Izstādē kalēja amata rīku izturību un dažādību atklāj joprojām pielietojamie Preiļu pagasta vecā kalēja Sigismunda Sondora darba instrumenti, tos saglabājis un muzejam atvēlējis viņa dēls Pēteris Sondors.

Pārliecinošu amata meistara prasmi savos kalumos demonstrē Arvīds Mežinskis no "Kazu mājām", Mežinskos, Rušonas pagastā.

Starp izstādes eksponātiem skatāmi arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programmas pedagoga, metālmākslinieka Norberta Kudiņa studentu radošo ideju risinājumi. Ceram, ka skaistie darbi uzrunās un rosinās arī Preiļu novada jauniešus izvēlēties un apgūt  rotkaļa vai metālmākslinieka amatu.

Pirmo reizi muzejā sākta veidot amatnieku karte – aktivitāte, kurā apmeklētāji aicināti  piedalīties visu izstādes darbošanās laiku, precizējot un papildinot esošo informāciju, kā arī aktualizējot faktus par vēl nezināmiem kalējmeistariem. Pateicamies visiem preiliešiem, Preiļu un apkārtējo novadu iedzīvotājiem,  kuri dalījās atmiņās par kalējiem – ģimenes locekļiem, kaimiņiem  un paziņām, lai uzsāktu kartes veidošanu. Īpašs paldies Marijai Verzei, Zentai Určai, Veronikai Smanei un Voldemāram Upeniekam par atsaucību, piedaloties izstādes autoru ieceru realizēšanā.

Izstādi sagatavoja:

Silvija Ivanovska – izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Silvija Berezovska – izstāžu un ekspozīciju kuratore

Iepriekšēja pieteikšanās izstādes apmeklējumam darbdienās - tel. 26742058

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

18. maijs vēsturē: Dzimšanas dienu svin Latvijas hokeja izlases kapteinis (11.05.2023)

17. maijs vēsturē: Atdzimst Dupurkalna estrāde Valdermārpilī (13.05.2022)

17.maijs vēsturē: Latvijā svin Ugunsdzēsēju un glābēju dienu (11.05.2023)

16. maijs vēsturē: Misisipi upē darbu uzsāk slavenie tvaikoņi (15.05.2019)

16. maijs vēsturē: Pēc rekonstrukcijas durvis ver «Reval Hotel Latvija» (13.05.2022)