Andris Kalniņš: Latvijas viesmīlības nozare bez atbalsta, kamēr valsts met naudu vējā

Autors: Andris Kalniņš
Avots: Lvra.lv

Latvijas viesmīlības nozare ir viens no nozīmīgākajiem eksporta sektoriem valstī ar pienesumu virs 1,2 miljardiem eiro gadā. Nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 30 000 cilvēku, tomēr valdība turpina to ignorēt, vienlaikus dāsni atbalstot citus sektorus, kuros ieguldītās summas ir nesamērīgas un neefektīvas. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents
Andris Kalniņš.

Piemēram, valsts aviācijas nozarei sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu, nodrošinot simtiem miljonu eiro AirBaltic uzturēšanai, kamēr ienākošā tūrisma mārketinga finansējums knapi pārsniedz 3 miljonus eiro gadā – vismazākais atbalsts visā Baltijā. Tajā pašā laikā, neskatoties uz Rīgas mēra Viļņa Ķirša paziņojumiem par tūristu plūsmas atjaunošanu, realitāte ir cita – Rīga vairs nav Baltijas līderis tūrisma jomā, un Latvijas galvaspilsēta zaudē konkurenci gan Tallinai, gan Viļņai.

Reklāma

Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācijas prezidents Andris Kalniņš uzsver: "Mēs nesakām, ka citas nozares nav jāattīsta. Bet vismaz minimāls atbalsts viesmīlības sektoram, kas dod tādu pienesumu tautsaimniecībai, būtu loģisks un ekonomiski pamatots. Ar nelielu valsts investīciju mēs mierīgi varētu palielināt pienesumu par vismaz 20%."

Latvijā valdība joprojām ignorē vairāk nekā 12 000 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par PVN samazināšanu sabiedriskajai ēdināšanai, kas veicinātu ne tikai nozares attīstību, bet arī ēnu ekonomikas samazināšanos.

Šobrīd situācija skaidri parāda, ka politiķiem un ierēdņiem nav izpratnes par pakalpojumu eksporta nozīmi. Mēs nerunājam par hipotētisku attīstību nākotnē – viesmīlības nozare jau šodien sniedz būtisku pienesumu tautsaimniecībai.

Salīdzinājumam, IT programmēšanas eksports ir aptuveni 900 miljoni eiro gadā, kokrūpniecība veido nedaudz vairāk kā 1,8 miljardus eiro, bet atšķirībā no ražošanas un citām nozarēm, viesmīlība ir unikāla ar to, ka mūsu eksports nozīmē pakalpojumu un pieredzes pārdošanu ārvalstu viesiem, neizvedot neko ārpus Latvijas. Atšķirībā no kokrūpniecības vai citām ražošanas nozarēm, kur eksports nozīmē fizisku resursu izvešanu, viesmīlība saglabā visu ekonomisko pienesumu valsts robežās, tieši stimulējot vietējo ekonomiku un veicinot darba vietu radīšanu un investīcijas citās nozarēs..

"Esošā valdība ignorē ne tikai nozares līdzekļu atdevi, bet arī elementāru ekonomikas loģiku. Aviācija ir svarīga, bet viesmīlības nozare rada eksporta ienākumus bez jebkādas preču izvešanas no valsts. Mēs nesam miljardus, bet tiekam atstāti aiz borta," norāda Kalniņš.

Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācija pieprasa nekavējoties pārskatīt valsts prioritātes attiecībā uz nozares atbalstu. Ja valsts var atļauties ieguldīt simtiem miljonu eiro dažādos projektos, tad ir tikai saprotami, ka tiek nodrošināts atbilstošs atbalsts arī nozarei, kas jau šobrīd sniedz ievērojamu pienesumu tautsaimniecībai, palielināt investīcijas tūrisma popularizēšanai un nodrošināt konkurētspējīgu politiku viesmīlības sektora izaugsmei. Pretējā gadījumā Latvijas viesmīlības nozare turpinās stagnēt, un valsts turpinās zaudēt potenciālos ieņēmumus, ko citas Baltijas valstis jau prasmīgi izmanto savā labā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Andris Kalniņš

Citi raksti par šo tēmu:

Pilsētu un pagastu svētki Ogres novadā 2025. gadā (05.02.2025)

7. februāris vēsturē: Viesīte svin dzimšanas dienu (07.02.2024)

Aptauja: puse respondentu no Latvijas plāno atvaļinājumu ārpus pīķa sezonas (05.02.2025)

BALTA un SimAbove apvieno spēkus, lai ceļojumi būtu vēl ērtāki un drošāki (05.02.2025)

Plāno laikus: Gadatirgi Ogres novadā 2025 (05.02.2025)