Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Ar sveicieniem jau no Latvijas, no pašizolācijas! Šoreiz, sēžot rātni mājās, gribu padalīties pārdomās pēc ceļojuma uz Grankanāriju, kurā devos kopā ar desmit Igaunijas tūrisma aģentūru pārstāvjiem.
Necilāšu Ministru Kabineta noteikumus un atbalsta instrumentus, vien padalīšos ar saviem secinājumiem, kādi radās, ne vienu vakaru vien aprunājoties ar Igaunijas kolēģiem. Jā, tieši tā, kolēģiem, jo pati vairāk kā desmit gadus esmu nostrādājusi tūrismā.
Mani pārsteidza igauņu kolēģu ikdiena. Pat vakara pasēdēšanā līdzi dators, reizēm nokavēta tikšanās, jo bija jāstrādā. Mani, protams, izbrīnīja: jāstrādā? Jā, tieši tā, igauņu tūrisma cilvēkiem ir darbs. Un ne tikai ar korporatīvajiem klientiem, bet arī ar ceļotājiem un atpūtas meklētājiem. VIŅI TIEŠĀM VEIC REZERVĀCIJAS. ĪSTAS. UN CILVĒKI CEĻO. PA ĪSTAM, UN NEVIS SAPŅOS!
Kopš janvāra beigām no Tallinas reizi nedēļā ir čarterlidojums uz Grankanāriju. No pagājušās nedēļas nogales ir sākušies lidojumi uz Ēģipti. Un cilvēki lido, un atpūšas! Pagājušās nedēļas lidojums uz Grankanāriju pilns! Lūk, tā!
Igauņu kolēģi smaida. Izrādās, reizumis viņi iet pat uz darbu, satiekas ar kolēģiem, un pat ar klientiem (un, izrādās, tiešām ir arī klienti). Un šo es saku bez mazākā sarkasma, bet ar patiesu izbrīnu. Jo, lai arī Igaunijā neiesaka ceļot, tomēr ceļošana nav padarīta par noziegumu.
Vienu vakaru meitenes sāka runāt, kā marta beigās lidos uz Venēciju. Starp citu, no Rīgas. Es izbrīnīti uz viņām paskatījos un noprasīju, vai viņas ir pārliecinātas, ka no Rīgas tiešām aizlidos? Tad bija kārta viņām ieplest acis – kā man par to var būt šaubas?! Bet šaubas ir, jo mūsu galamērķu skaits ik nedēļas sarūk…
Igaunijas tūrismā dzīve nav apstājusies. Arī valdības atbalsta instrumenti, lai arī varētu būt labāki, tomēr palīdzējuši kompānijām kaut necik vilkt dzīvību. Nevis noiet pilnīgā dīkstāvē, jo tā ir izdevīgāk… Igaunijā tika radīta sistēma, kurā tūrisma uzņēmēji bija ieinteresēti ķepuroties, nevis burtiski aizslēgt bodīti. Jā, ļoti daudz cilvēku tūrismā ir zaudējuši darbu, un es satiku tos laimīgos, kuri spējuši saglabāt savu darba vietu vai savu aģentūru.
Protams, savu artavu tam, ka ceļošana nav noziegums, ielika arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kura gadu mijā aizlaida uz Šveici slēpot. Bet rudenī aizliegums čarterreisiem ticis noņemts, jo politiķi ar lidmašīnīti aizlaiduši valstiskas lietas kārtot…
Katrā ziņā tas optimisms, kas bija novērojams igauņu kolēģu sejās, deva drosmi arī man cerīgāk raudzīties uz nākotni. It īpaši ,ja zinām, ka cilvēkus atpūsties sūta arī no Viļņas. Uz to pašu Ēģipti un Kanāriju salām. Manīgākie latvieši jau ir iemanījušies ceļot no kaimiņvalstīm. Jā, latvieši ceļo. Maz, reti, klusi, bet ceļo Kāpēc klusi? Tieši tāpēc, ka Latvijā ceļošana ir padarīta par noziegumu, un uz ceļotājiem rāda ar pirkstiem un publiski kaunina.
Grankanārijā dzirdēju latviešu valodu. Ne reizi vien. Taču šie cilvēki nebūt nevēlējās runāties un stāstīt savus iemeslus, kādēļ viņi ir tur. Kāpēc? Lai nenoknābā…
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
