Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Emocijas mazliet ir noplakušas, taču vēlme atkal sēsties pie auto stūres pēc nobrauktiem 2300 kilometriem un spēkrata tehniskām ķibelēm, vēl nav atgriezusies. Un tomēr dalos savās atziņās.
1. Ja ikdienā nobraucamais kilometru skaits nav lielāks par 100, tad, rēķinot tripu pa Eiropu, labāk lēst distanci ne vairāk kā 700-800 kilometrus dienā. It īpaši, ja brauc viena. Pēc 1185 vienā dienā nobrauktiem kilometriem vestibulārais aparāts bija izsists no ierindas, zeme grīļojās zem kājām, slikta dūša un naktī pamatīgs nemiers – ar šādiem simptomiem nācās saskarties, un nākamajā dienā bija pamatīgi sevi jāpārvar, lai turpinātu ceļu.
Reklāma
2. Rēķinot maršrutu, pierēķināt klāt vismaz dažas stundas, nekā rēķināties ar to, ko uzrāda navigators. Manā gadījumā tie bija pilnīgi neplānotie sniegputeņi Vācijā.
3. Degvielas cenas, protams, ir svārstīgas, bet pieredze liecina, ka labāk bāku pieliet Latvijā, Lietuvā un Polijā, bet Vācijā no tā izvairīties. Jāņem vērā arī fakts, ka Polijas – Vācijas pierobežā degviela jau ir krietni dārgāka, nekā kilometrus 50-70 pirms robežas.
4. Lai arī cik stabils būtu auto, un arī kādas tehniskās pārbaudes tiktu veiktas pirms brauciena – tehnika ir tehnika, un tā var pievilt tikpat jaunu, cik vecu auto. Ja Eiropā kaut kas ar mašīnu notiks, tad jārēķinās, ka sestdienās vai svētdienās pie remonta netikt, un cenas arī nebūs ārzemniekam draudzīgas. Manā gadījumā paglāba tas, ka Francijā manas otrās puses komandas biedram tēvs strādā servisā, un auto tika pie “daktera” salīdzinoši ātri un par saprātīgām naudām – varbūt par kādiem 20% dārgāk, nekā tas būtu Latvijā. Bet, ja šādas pazīšanās nebūtu...
5. Plānojot auto tripu pa Eiropu, jāņem vērā, ka arī mazpilsētā var būt problēmas ar auto novietošanu. Ne tikai maksas ziņā, bet ir pilsētas, tā pati Dole, kur brīvu autostāvvietu ir gandrīz nereāli atrast.
6. Pirms došanās ceļā jāpadomā ne tikai par auto tehnisko stāvokli, bet arī paša sagatavotības līmeni. Pirms ceļojuma nedēļu intensīvāk pavingroju, liekot uzsvaru uz muguras un kāju muskuļu nostiprināšanu. Tas noteikti palīdzēja, bet, ja ar fiziskām aktivitātēm esat uz Jūs, tad sagatavošanās posmu labāk neatstāt uz pēdējo brīdi. Un vēl palīdz arī noteipošana, bet nevajag skatīties youtube pamācības – priekšroka jādod profesionālim, kas labi pārzina anatomiju. Noteipotie pleci un mugura noteikti palīdzēja ceļā.
7. Plānojot maršrutu, labāk neiespringt ar naktsmītņu izvēli. Situācijas uz ceļa var būt dažādas, brauciens būt krietni lēnāks, noguruma pakāpe lielāka. Tādēļ tad, kad sāk just, ka spēka pietrūkst, labāk iebraukt kādā degvielas uzpildes stacijā un kādā no rezervācijas sistēmās palūkot, kas pieejams tuvākajā apkārtnē. Vai arī sazināties ar savu ceļojuma konsultantu, kas, atkarībā no lokācijas un virziena, piemeklēs piemērotāko. Saku lielu paldies “Travel Art LV” Inesei Krūmiņai, kura ļāva atpūtināt galvu ceļā un arī atbrīvoja mani no viesnīcas meklēšanas pasākuma!
8 .Un pati galvenā atziņa – lai es vēl kādreiz brauktu februārī/martā? Nekad! Labāk tomēr nogaidīt, kad ziema tiešām ir atvadījusies un iestājies stabils pavasaris. Sniegputenis vēl joprojām uzdzen šausmas!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
