Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Eturbonews.com/BalticTravelnews.com
Kā izrādās, Japānas nacionālajam dzērienam ir ne tikai tradīcijām bagāta vēsture, bet arī visai plašs pielietojums. Citi tajā vannojas, bet japāņu geišas reiz to kopā ar rīsiem lietojušas sejas pīlingam, taču Otrā pasaules kara laikā lidotāji kamikadzes sakē dzēra pirms došanās misijā.
Dzeršanas kultūra
Reklāma
Pretēji citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri tiek lieti glāzē, sakē dzeršanas nerakstītie likumi nosaka, ka to jāpasniedz tradicionālajā "masu" (koka krūzītē, kas atgādina nelielu kastīti) vai "ochoko" (arī "sakazuki" – neliela keramikas krūzīte). Speciālais trauciņš jātur abām rokām – viena no tām jānovieto zem trauka atbalstam, bet ar otru tas maigi jāsatver no sāna. Tradicionāli namatēvs ielej sakē viesa krūzītē, vai arī "zemāka statusa" persona (piemēram, darbinieks) ielej dzērienu "priekšniekam". Mūsdienās sakē dzeršanas kultūras pamatā ir noteikums nekad neatstāt drauga trauciņu tukšu.
Pārāk daudz informācijas
Pieejams neaptverams informācijas daudzums par sakē vēsturi, dzēriena izcelsmi, ar to saistītiem rituāliem, ražošanu, izplatīšanu un patēriņu. Pamatā sakē tiek gatavots no rīsiem, un izmantotā fermentācijas metode šo procesu ļauj vairāk pielīdzināt alus nevis vīna darīšanai, tomēr gatavā dzēriena garša vairāk līdzīga vīnam. Sakē gatavošana ir ļoti smalks process – katrs solis ir stingri noteikts. Pavisam vienkārši raksturojot procesu, noteikti jāmin, ka sakē tiek gatavots no četrām sastāvdaļām: ūdens, rīsiem, rauga un "koji" (pelējums, kurš rīsos esošo cieti sadala cukuros).
Sakē patērētāji
Lai gan sakē tirgus pētījumi tiek publicēti reti, informācija liecina, ka pēdējo četru gadu laikā sakē pārdošanas apjomi palielinājušies par aptuveni 20 procentiem. Kā minēts uzņēmumu "SakeOne" un "Gomberg, Fredrickson & Associates" veiktajā pētījumā, kopš 2007. gada augstas kvalitātes sakē ASV pārdots lielākos apjomos nekā tā dēvētie "futshu-shu" dzērieni jeb pakaļdarinājumi. Pašā Uzlecošās saules zemē gados jaunākie cilvēki gan pamatā izvēlas alu, vīnu vai citus alkoholiskos dzērienus, atstājot sakē savu vecāku ziņā.
Ģimenes sirdsdarbs
Vīnziņi atzīst, ka pirmās šķiras sakē pielīdzināms parastam sakē tāpat, kā viena iesala viskijs vai agaves tekila to lētākajiem līdziniekiem. Augstākās kvalitātes japāņu sakē darītāji, pretēji industriālajām ražotnēm, ir amatnieku ģimenes, un augstās klases dzērieni (dēvēti par "ginjo") ir roku darbs, kuru ražošana pārsvarā nenorit automatizēti. Šāds sakē nesatur augu lipekli un sulfītus, turklāt to gatavo no speciālām rīsu šķirnēm un raugiem. Pat mūsdienās pirmās šķiras sakē darīšanas process ietver īpaši intensīvu darbu.
Sakē atlase
Lai noteiktu sakē kvalitāti, netiek ņemta vērā rīsu šķirne vai reģions, kur dzēriens pagatavots. Tā vietā svarīgi zināt rīsu pulēšanas pakāpi. Sakē ražotājs nosaka, vai produkts būs rupji filtrēts, nepasterizēts un tiks pildīts pudelēs svaigā veidā, vai tas tiks atstāts neatšķaidīts un nefiltrēts – šādā gadījumā dzēriens vizuāli izskatās duļķains.
Sakē pasaules atklāšana
Lai gan viesošanās Japānā ļautu pilnībā nodoties tradicionālā dzēriena sakē jeb, kā to pazīst paši japāņi, "nihonshu" baudīšanai, nelielu ieskatu tā dzeršanas kultūrā var sniegt arī sakē vakars ģimenes vai draugu lokā. Lai atrastu piemērotāko dzērienu tirdzniecības vietā vai restorāna ēdienkartē, noteikti jautājiet vīnzinim.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
--------
Populārakie piedāvājumi
