TŪRISMA BIZNESS | Pētījumi & Statistika

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensionēšanās

Sasniedzot pensijas vecumu, 31 % Latvijas iedzīvotāju plāno turpināt strādāt pilnas vai nepilnas slodzes darbu, un tas ir otrais augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, secināts bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptaujā. Visbiežāk turpināt pilnas vai nepilnas slodzes darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas plāno iedzīvotāji Igaunijā – 33 %, savukārt Lietuvā – 25 %.

Latvijas respondentu vidū 17 % norāda, ka arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas plāno strādāt pilnas slodzes darbu. Vīriešiem šādi plāni ir uz pusi biežāk nekā sievietēm (21 % pret 14 %). Igaunijā pilnas slodzes darbu pensijas vecumā apsver 18 %, savukārt Lietuvā – 12 % respondentu.

Aptaujas dati liecina – jo lielāks pašreizējais ikmēneša atalgojums, jo lielāka vēlme turpināt strādāt pilna laika darbu arī pensijas vecumā, proti, starp tiem, kas šobrīd mēnesī saņem vairāk par 1500 eiro, 24 % domā turpināt pilna laika darbu arī pensijā.

Strādāt nepilnas slodzes darbu vai meklēt citas nepilna laika piepelnīšanās iespējas vecumdienās plāno 14 % – šī vēlme izteikti populārāka ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un ir reģistrējuši saimniecisko darbību. Lietuvā gadījuma darbus pensijā meklēs 13 %, kamēr Igaunijā – 18 %.  

Aptuveni puse atliek vai nevēlas plānot finanšu nākotni vecumdienām

Vēl piektā daļa jeb 20 % respondentu norāda, ka nav izlēmuši par darba turpināšanu pēc pensijas vecuma sasniegšanas. 30 % par to vēl nedomā, jo uzskata, ka pensija joprojām ir pārāk tālā nākotnē. Izteikti populāra šī doma ir iedzīvotājiem, kuri ir jaunāki par 40 gadiem.

“Dati iezīmē tendenci neplānot savas personīgās finanses ilgtermiņā un nedomāt par savu labklājību vecumdienās. Iemesli tam var būt dažādi, un viens no populārākajiem ir uzskats, ka ar pašreizējo atalgojumu pietiks, lai dzīvotu līdzvērtīgā līmenī arī vecumdienās. Tomēr aplēses liecina, ka realitātē, piemēram, 35 gadus vecs strādājošais var  rēķināties, ka, sasniedzot pensijas vecumu, no pensijas 1. un 2. līmeņa uzkrājumiem saņems ne vairāk kā 40 % no pirms pensionēšanās ienākumiem. Tas norāda uz to, ka ikvienam jāveido papildu uzkrājumi, piemēram, pensiju 3. līmenī,” uzsver Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Kāpēc atliekam ilgtermiņa finanšu plānošanu? Skaidro psiholoģe

“Lielai daļai cilvēku ir tendence uz tā saukto īstermiņa domāšanu, kurā cilvēks koncentrējas uz tuvāko nākotni un mēdz pieņemt lēmumus, kas vērsti uz tūlītēju vajadzību apmierināšanu un ātru rezultātu gūšanu. Koncentrējoties uz īstermiņa mērķiem un priekiem, šādi cilvēki neredz vajadzību plānot ilgtermiņā,” skaidro Jekaterina Vintere, VCA klīniskā un veselības psiholoģe. “Vēlme domāt īstermiņā var būt saistīta ar dažādiem faktoriem. Dažiem cilvēkiem var būt tendence uz īslaicīgu domāšanu personības iezīmju vai psiholoģisko īpašību dēļ. Cilvēki ar ierobežotiem finanšu resursiem arī ir vairāk tendēti uz īstermiņa domāšanu, jo ir spiesti risināt aktuālās finansiālās problēmas. Cilvēki, kuriem dzīvē nav skaidru ilgtermiņa mērķu, ir arī mazāk motivēti domāt par nākotni. Lēmumu plānot finanses vecumdienās var ietekmēt arī nenoteiktība ekonomiskajā un politiskajā situācijā. Cilvēkiem var šķist, ka ir grūti paredzēt, kas notiks pēc daudziem gadiem, tāpēc tie aizkavē svarīgu lēmumu pieņemšanu.”

Kā atšķirsies pensijas uzkrājums, sākot krāt 20 gadus vēlāk?

Tikai 7 % gadījumu iedzīvotāji atzīst, ka, dodoties pensijā, neplāno turpināt darba gaitas. Visbiežāk šādu atbildi snieguši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kvalificēti speciālisti, kā arī tie, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 1000 līdz 1251 eiro.

“Lai nenokļūtu situācijā, kad, sasniedzot pensijas vecumu, būtiski sarūk ierastie ienākumi, iedzīvotājiem jāizvērtē iespēja sākt krāt papildus valsts pensijai. Tiklīdz iegūts stabils darbs, ir vērts sākt veikt iemaksas  pensiju 3. līmenī, veidojot papildu uzkrājumu. Diemžēl biežāk notiek tā, ka par papildu uzkrājuma veidošanu iedzīvotāji sāk domāt vien dažus gadus pirms došanās pensijā. Tomēr tieši gados jaunāki iedzīvotāji ir izdevīgākās pozīcijās, ja runa ir par pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošanu – piemēram, ja no 35 gadu vecuma ik mēnesi sāk ieguldīt 30 eiro, tad līdz pensijas vecumam šis uzkrājums var sasniegt 20 tūkstošus eiro. Savukārt, sākot krāt 55 gados, summa būs vien 4 tūkstoši eiro,” skaidro K. Purgailis.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par iedzīvotāju plāniem strādāt pensijas vecumā banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot 1009 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 24.02.2024 - 27.02.2024 Kur svinēt svētkus Lapmežciemā? Tukuma TIC
Nostalgy Kafejnīcā - pietiks vietas visiem, garšīga izēšanās garantēta! | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 09.02.2024 - 29.02.2024 Balttour 2024 aizvadīts. Ko piedāvā Tukums Tukuma TIC
Tukums aicina – gan pastaigu un aktīvās atpūtas cienītājus, gan gardummīļus. | Skatīt vairāk
GARDĒŽA LOKS Cēsu novadā! Cēsu TIC
No 15. marta līdz 31. martam aicinām apceļot Cēsu novadu un iegriezties 17 restorānos un kafejnīcās, kas sagatavojuši īpašus akcijas piedāvājumus! | Skatīt vairāk
Leo Koklem 100 Alūksnes TIC
Atzīmējot mākslinieka Leo Kokles 100. dzimšanas dienu, Alūksnes Tūrisma informācijas centrs un Alūksnes novada muzejs aicina! | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.70893788sec.