Šajā pavasarī apmeklētāju skaits Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī sit pušu visus rekordus. Īpaši liela apmeklētība vērojama pasākumu laikā, un šajās brīvdienās, 13.maijā, notiks jau šī gada otrais stādu gadatirgus “Pasaules augu diena”, kurā laipni gaidīti visi interesenti. Tāpat aktīvi noris botāniskā dārza labiekārtošanas un uzturēšanas darbi, lai padarītu to arvien daudzveidīgāku.
Stādu gadatirgus “Pasaules augu diena” notiks 13.maijā no plkst. 08:00 līdz 14:00. Šādi un līdzīgi stādu gadatirgi, kas vienkopus pulcē dārzkopības profesionāļus un entuziastus no visas Latvijas, jau notiek daudzus gadus un ir kļuvuši par Nacionālā botāniskā dārza tradīciju. Tirdziņā ierasti pulcējas aptuveni 80 tirgotāju, tiek veidots arī Nacionālā botāniskā dārza stends ar turpat audzētiem stādiem. Nacionālā botāniskā dārza vadītājs Artis Vītiņš aicina ciemos visus interesentus gan uz pasākumiem, gan ikdienā, atzīmējot, ka botāniskais dārzs ir tā vieta, kur katrā apmeklējuma reizē būs ko redzēt, piebilstot, ka sliktākos laikapstākļos iepriecinās oranžērija, kurā augu dažādība valda visa gada garumā un regulāri tiek organizētas arī dažādas mākslas izstādes.
Reklāma
Nacionālo botānisko dārzu veido 9 nodaļas – “Oranžērija”, “Akmeņdārzs”, “Rozārijs”, “Dendrārijs”, “Mainīgās ekspozīcijas”, “Vecais parks”, “Lauku sēta "Urdziņas", "Pārtikas, aromātiskie un ārstniecības augi", "Iežu un minerālu brīvdabas ekspozīcija" – un kopā tā ir 126 hektāru plaša teritorija, kurā strādā ap 100 darbiniekiem.
A.Vītiņš uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai viss ir sakopts, lai botāniskais dārzs turpina attīstīties un lai cilvēkiem allaž ir prieks braukt ciemos: “Ir būtiski, lai cilvēks no dārza apmeklējuma gūst gandarījumu. Mēs gan esam tik lieli, ka nevaram vienmēr būt perfekti. Ir vietas, kur fiziski un finansiāli nevaram visu sakārtot, tomēr ļoti cenšamies, lai visi vairāk nekā simts tūkstoši apmeklētāju gadā ir priecīgi.”
Kā A.Vītiņš stāsta – ir tādi periodi, kad visas darba rokas vajadzīgas, un, piemēram, šobrīd, kad notiek aktīva podošana, arī pats dodas uz siltumnīcu palīgos, lai augi neaiziet bojā. Lai visu šo platību uzturētu skaistu un darbinieki varētu pievērsties citiem, sarežģītākiem darbiem, Nacionālais botāniskais dārzs sācis arī izmantot gudrus tehnoloģiskos risinājumus. Botāniskajā dārzā ir ierīkota ļoti moderna laistīšanas sistēma, savukārt daļa no zālienu platības ir uzticēta robotizētajiem zāles pļāvējiem. Šogad četru robotu komandai ir pievienojušies vēl divi jauni Husqvarna Automower® 550 EPOS bezvadu roboti, un nākamajos gados ir plānots šo skaitu palielināt līdz desmit, lai 8 hektāru mauriņu pilnībā atstātu robotizēto zāles pļāvēju ziņā.
“Zāliena izskats piešķir lielu nozīmi kopskatam, tāpēc tam pievēršam pastiprinātu uzmanību. Un, jo īpaši, ja ir kādi pasākumi, kāzas, gadatirgi, tad skaisti kopts zāliens centrālajā daļā ir no svara. Līdz ar modernās laistīšanas sistēmas ierīkošanu, protams, zāle sāka augt daudz ātrāk, tāpēc, lai kopskats būtu labs visu laiku, ir nepieciešama ļoti regulāra pļaušana. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ lēmām par labu robotiem. Turklāt zāle ir daudz veselīgāka, ja to pļauj regulāri, nevis ļauj tai 2 nedēļas augt un tad nopļauj divas trešdaļas. Sākotnēji, pirms kādiem 5-6 gadiem, mēs uzstādījām 1 Husqvarna demo robotu, un, dzīvē redzot šāda pļaušanas risinājuma pozitīvo ietekmi uz zāliena kvalitāti, nolēmām palielināt robotu skaitu,” stāsta A.Vītiņš, smejot, ka robots ir labākais darbinieks - nerunā pretī, strādā gan dienu, gan nakti.
“Centrālo daļu nodosim moderno tehnoloģiju ziņā, savukārt pārējā botāniskā dārza teritorijā mums ir uzmanīgi jādomā par uzturēšanas risinājumiem, jo botāniskā dārza statuss paredz, ka cilvēkiem šeit ir iespēja redzēt ne tikai sakoptu parka tipa vidi, bet arī dabu, kāda tā ir. Cilvēkiem jau ierasti patīk redzēt sakoptas lietas, tomēr ar intensīvu kopšanu dažkārt var aiziet tiktāl, ka iznīkst i kukainīši, i daudzas sugas un šķirnes,” turpina A.Vītiņš.
Šī iemesla dēļ ir aizsākts vēl viens bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgs projekts, ar kuru iepazīstina A.Vītiņš: “Līdz šim mēs pļāvām un nopļauto zāli atstājām, bet, šādi darot, zāle paliek viendabīga, daudz dabīgo sugu iznīkst. Tāpēc šobrīd ir uzsāktas sarunas ar Latvijas Dabas fondu par dabīgo pļavu attīstīšanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai sekmētu šķirņu daudzveidību. Lai būtu dažādāk, krāsaināk, dabai draudzīgāk.”
Vēl viens jauns Nacionālā botāniskā dārza projekts ir nacionālās nozīmes Vides informācijas un izglītības centrs “Botania”, kas durvis vērs šī gada nogalē. Paredzēts, ka interaktīva ekspozīcija tiks izvietota divos stāvos un tur varēs aplūkot daudzpusīgu informāciju par augu dzīvi. Jaunajā centrā izzinoši pavadīt laiku varēs ikviens interesents, t.sk. skolēni, studenti un ģimenes ar bērniem. Tāpat šobrīd aktīvi notiek arī blakus esošā “Vecā parka” uzlabošanas darbi, kurā tiek labiekārtots skaists Magnoliju dārzs ar 10-15 magnoliju krūmiem un krāsainām puķu dobēm. Turpat aug arī ozols ar purpurlapu formu, kas ir vienīgais tāds Latvijā.
Artis Vītiņš teic, ka arī turpmāk tiek plānots gan aktīvi rūpēties par dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan attīstīt botāniskā dārza infrastruktūru, lai padarītu to arvien ērtāku, interesantāku un izglītojošāku apmeklētājiem. “Mēs esam ļoti gandarīti redzot, ka cilvēki arvien biežāk un biežāk izvēlas savas brīvdienas pavadīt tuvāk pie dabas un iepazīst augu valsts neizmērojamo dažādību. Tiek rīkoti dažādi pasākumi, koncerti, un Nacionālais botāniskais dārzs kļūst par arvien iemīļotāku atpūtas vietu,” piebilst A.Vītiņš, aicinot braukt ciemos.
Ar Nacionālā botāniskā dārza darba laiku un plānotajiem pasākumiem var iepazīties mājaslapā: www.nbd.gov.lv.
