Autors: Baiba Vītiņa
Avots: Vidzemes Vēstures un tūrisma centra
Piektdien, 14.septembrī plkst.15.00 Cēsu Pils dārzā ar informāciju par arheoloģisko izrakumu gaitu un atrasto priekšmetu izstādi noslēgsies 2007.gada Cēsu viduslaiku pils arheoloģiskā izpēte. Jau 33. sezonu Cēsīs strādā LU Latvijas vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija Zigrīdas Apalas vadībā. Šī vasara arheoloģiskajai ekspedīcijai bija sevišķi intensīva, jo izpētes darbi notika gan Cēsu viduslaiku pils pagalmā un Jaunajā pilī, gan Cēsu vecpilsētā.
Šovasar Cēsu viduslaiku pilī turpinājās pils pagalma vēsturiskā laukakmeņa bruģa attīrīšana, kas aptver 320 kvadrātmetrus lielu platību. Līdz 1.5 metrus biezajā kultūrslānī, kas sedza bruģi, atrastas apmēram 300 dažādas senlietas, tai skaitā monētas. Senlietu vidū var atzīmēt ar militāro darbību saistītus priekšmetus - svina un dzelzs lodes, arbaleta bultu galus, bruņutērpu sastāvdaļas un ieroču detaļas, kā arī ornamentētas kaula plāksnītes, ar kurām rotāja ieročus. Daļa atradumu saistās ar zirglietām - pakavi, pakavu naglas, iemauktu dzelži, zirgu skrāpji. Atrasti arī dažādi saimniecībā lietoti priekšmeti - bronzas trauku osas, īleni, naži, galodas, atslēgas u.c. Atsevišķu grupu veido dažādi apkalumi un durvju viras. Viens no interesantākajiem atradumiem ir sudraba apzeltīta ausu karotīte. Atrasts arī alus mucas krāns un kaula stabules.
Atrasto 15 monētu vidū ir galvenokārt uz 16.gs. beigām attiecināmi monētu eksemplāri, taču iegūtas arī atsevišķas 15.gs. monētas: Visbijas gods, Livonijas ordeņvalsts Tallinas feniņš un ordeņmestra Bernta fon der Borha vadīšanas laikā (1471 – 1481) Cēsīs kalts šiliņš. Bagātīgā monētu klātbūtne palīdz precizēt kultūrslāņa hronoloģijas jautājumus.
Interesanti atzīmēt, ka šovasar izdevās noskaidrot to, ka pagājušajā gadā pils pagalmā atrastās kāpnes ved aizgruvušā pagrabā, kas atrodas pie pils Dienvidu korpusa ziemeļu sienas. Iespējams, ka tieši šajā pagrabā atrodas meklētā pils aka, jo citviet pagalmā tā pagaidām nav konstatēta.
Cēsu Jaunajā pilī notiek rekonstrukcijas – restaurācijas darbi, kuru laikā arī ir nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība. Remontdarbu gaitā atklātas arī vecās ordeņa celtnes konstrukcijas, kas šobrīd tiek arheoloģiski apsekotas un fiksētas. Vienlaikus tiek risināts arī jautājums, ko no vecajām mūra konstrukcijām eksponēt.
Bez tam arheoloģiskā uzraudzība notika arī Cēsu vecpilsētā. Pie Rožu laukuma kanalizācijas ierīkošanas tranšejās iegūti interesanti materiāli par pilsētu viduslaikos. Te 2.4 metru dziļumā atklātas statņu konstrukcijā celtu koka ēku paliekas. Šādas statņu konstrukcijā celtas ēkas parādās 13.gadsimtā līdz ar vācu tautības iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā. Arī Cēsīs atklāto šo divu ēku paliekas attiecināmas uz 13.gadsimtu un ir pašlaik zināmās senākās koka apbūves ēku paliekas Cēsīs. Savukārt tranšejās Cēsu Sv.Jāņa baznīcas tuvumā konstatēti viduslaiku kapsētas apbedījumi. Izvērtējot atrastos kaulus, antropoloģe Gunita Zariņa atzina, ka tie pieder 120 indivīdiem. Kaulu labā saglabātība ļāva noteikt ne tikai mirušo vecumu un dzimuma piederību, bet arī auguma garumu. Konstatēts, ka mirušo skaitā pārsvarā bijuši 172-174 cm gari spēcīgas miesas būves vīrieši, no kuriem apmēram 10 procenti sasnieguši 50–70 gadu vecumu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
