Autors: Evita Aploka/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Aluksne.lv
Pirmo reizi Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā tiek rīkots ziemas gadskārtu tradīciju pasākums. Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Senie Meteņi tikuši svinēti kā viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lielo dienu- ziemas un pavasara saulgriežiem. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi.
Meteņu svinēšanā ietilpst braukšana ciemos un vizināšanās ar ragaviņām no kalna, sacenšoties, kurš tālāk. Vakarā- Meteņu mielasts un budēļos iešana, dziedāšana. Svētki beidzas ar Meteņa izvadīšanu. Raksturīgākā Meteņu tradīcijair vizināšanās ar kamanām, tāpat arī braukšana tālos ciemos- nodrošina garu linu augšanu un auglību druvās. Meteņdienā drīkst klaigāt, kamēr balss aizlūst, un laisties no kalna, kamēr bikses slapjas; Metenis pats mēdz arī nākt ciemos un nest dāvanas - zelta Laimes pogas un citas bagātības. Jā, daudzi no mums ir atrauti no dabīgās vides, jo, pilsētās dzīvojot, neredzam to, ko redz laucinieks. Latviešu zemnieka plānos, savukārt, Metenis iezīmē gatavošanos pavasara lauku darbiem. Masku gājieni, kas aizsākušies vai nu Miķeļos vai Mārtiņos tiek izbeigti Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās, auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija - ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls.
Tieši tāpēc gribētos kārtējo reizi atgādināt mazu patiesību - tie ir mūsu, latviešu, svētki. Un neviens cits bez mums tos nesvinēs! Un neviens cits mūsu tradīcijas nespēs izprast un saglabāt tik labi, kā mēs to varam! Paldies visiem tiem, kas to saprot un šīs lietas mēģina iedzīvināt! Bet pārējie - padomājiet, varbūt šogad būsim tie drosmīgie, kuri pulcēs ap sevi kādu bariņu cilvēku, lai šos svētkus svinētu arī savās mājās!
Meteņdienu tradīciju atbalstītājus V. Ķirpa Ates muzeja Vidzemes lauku sētā 13.02.2010 ciemos gaidīs seno amatu darbnīca - Jaunlaicenes muižas muzeja ceļojošā pastaliņu darbnīca, gadskārtu ieražas, spēles un rotaļas kopā ar Ziemeru pagasta folkloras ansambli un sacensības ar salmu maisiem, muzeja ļaudis un maizes cepējs Vilis no Stāmerienas, kā arī būs vizināšanās ar ragaviņām, plēvēm, plastmasas pannām no kalna, par Meteņdienas gardumiem gādās kafejnīcas „Ābols” virtuve- senie latviešu ēdieni no kūpošiem katliem un „Kārumiņš” ar pīrāgiem u.c. aktivitātes.
Kājās— vilnas zeķes, rokās— dūraiņi, līdzi— ragaviņas, plastmasas pannas, plēves u.c. braucamrīki!
Ieejas maksa: MASKĀM bezmaksas
pieaugušam Ls 0,50, bērnam - Ls 0,20 un ģimenēm no 3 cilvēkiem – Ls 1,00
Meteņdienu tradīciju atbalstītājus - AICINĀM uz PIRMO ZIEMAS PASĀKUMU V.Ķirpa ATES MUZEJĀ!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
