Foto: Baltictravelnews.com
Autors: Andis Zvejnieks/Jānis Dobkevičs
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Ir pienācis kārtējais rudenis, kurš tā vien vedina doties dabā baudīt lapu zeltu. Šoreiz gan stāsts būs par to, kas atrodams zem koku saknēm.
Mazsalacas novadā atrodami vairāki ģeoloģiski dabas pieminekļi. Kā trauslākie no tiem minami smilšakmens atsegumi Salacas upes krastā, kuri vilina tūristus ar savu krāšnumu, romantiskajām alām, dzidrajiem avotiem.
Septembrī pienāca vēsts, ka Lielajā Dauģēnu alā ir nogruvis griestu fragments.
Dauģēnu jeb „X” alas atrodas Dauģēnu iezī Salacas labajā krastā apmēram 6 km lejpus Mazsalacas. Irdenajā smilšakmens iezī ir divas sufozijas alas (Mazā un Lielā „X” alas) ar spēcīgiem avotiem. Abu alu dabiskās, avota veidotās ieejas ir zemas un lielūdens periodā applūst. Kopš 1995. gada Lielā „X” ala zināma kā viena no nozīmīgākajām sikspārņu ziemošanas vietām Ziemeļlatvijā. Tās ietilpst ģeoloģiskajā dabas piemineklī „Dauģēnu klintis un alas”, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija 12,4 ha platībā, kuras būtiskākās vērtības ir estētiski augstvērtīgi dabiski Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi vairāk kā 200 m kopgarumā un līdz 13 m augstumā, unikāli dabas veidojumi - divas Latvijā garākās dabiskās alas, 346 m un 159 m garumā, kā arī no klinšu piekājes un alām iztekošie avoti.
Tā kā alas tiek salīdzinoši bieži apmeklētas, cilvēkiem bez labiekārtojuma pārvietojoties pa stāvo Salacas senlejas pamatkrasta nogāzi, tā tiek būtiski erodēta. Esošās, stihiski izveidojušās noejas pie abām alām ir ļoti neērtas un pat bīstamas.
Sanākusī darba grupa, kurā piedalījās Mazsalacas novada pašvaldības, VAS „Lavijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji un eksperti, lēma par veicamajiem pasākumiem Dauģēnu klints un alu teritorijas labiekārtošanai.
Kā pirmais un neatliekamākais darbs tika atzīts klints nostiprināšana virs Lielās Dauģēnu alas halles.
Tādēļ 7. oktobrī tika rīkota talka. Ar kokmateriāliem un velēnām tika nostiprināts izskalojums alas griestos, aizvērta viena no alas ieejām. Tas mazinās caursalšanas iespēju un turpmāku eroziju, kas ļaus saglabāt Lielo Dauģēnu alu kā nozīmīgu sikspārņu ziemošanas vietu.
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases kārta ar apmēram 1000 sugām. Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas. Tie visi ir maza izmēra zīdītāji, kas pārtiek no kukaiņiem un līdz ar to spiesti aukstākos gadalaikus pavadīt īpašās pazemes ziemošanas vietās ziemas guļā. Latvijā pārziemo 8 sugu sikspārņi, pārējo sugu dzīvnieki veic sezonālas migrācijas uz Dienvidrietumu Eiropu, kur tie ziemo siltākā klimatā. Ziemošanas vietās uz ziemošanu, atkarībā no sezonas un dzīvnieku sugas, sikspārņi ierodas oktobrī – decembra sākumā, tās atstāj – martā – maija vidū.
Vasaras sezonā sikspārņi Latvijā lielākoties dzīvo ārpus pazemes mītnēm, bet sāk tajās atgriezties sākot ar jūlija beigām, augustā un septembrī, kad vairākām sugām raksturīga t. s. „spietošana” – īslaicīga, bet ļoti masveidīga pulcēšanās naktīs ziemošanas vietās un pie tām. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā alās ziemojošās sugas pārojas, kā arī jaunie dzīvnieki izvēlas un iepazīst potenciālās ziemošanas vietas. Daļa naktī spietojošo dzīvnieku šajā laikā apmetas alās arī dienas laikā. Spietojošo sikspārņu skaits parasti daudzkārt pārsniedz mītnē uzskaitīto ziemojošo dzīvnieku skaitu.
Ziemošanas laikā sikspārņi nonāk īpašā letarģiskā stāvoklī ar ļoti palēninātu vielmaiņu. Šajā laikā tie nekustīgi guļ, pieķērušies ziemošanas vietās pie sienām un griestiem. Ziemošana ir viens no bīstamākajiem laikiem sikspārņu gada ciklā, gan tāpēc, ka guļošs sikspārnis ir pilnīgi bezpalīdzīgs (pamošanās tam prasa vairākas minūtes), gan tāpēc, ka ziemojošie sikspārņi ir jūtīgi pret traucējumiem. Katra „neplānota” pamošanās sikspārņiem prasa lielu tauku rezervju patēriņu, jo, lai aktīvi kustētos un izvairītos no briesmām, sikspārnim jāpaceļ sava ķermeņa temperatūra līdz 370 C (ziemojošiem sikspārņiem ķermeņa temperatūra ir apmēram tāda pati, kā telpā, kurā tie guļ – +1...+80 C). Tāpēc vairums sikspārņu sugu cenšas ziemot pēc iespējas netraucētās vietās - alās, pamestās fortifikācijās vai pagrabos u.tml.
Ziemošanas vietās, īpaši alās, galvenais šos dzīvniekus apdraudošais faktors ir cilvēku apmeklējumi un ar to saistītais traucējums. Lai sikspārņus iztraucētu, tos nav speciāli jāmodina – pietiek ar apgaismošanu, sarunāšanos vai, visļaunāk – degošu priekšmetu ienešanu alā, kas rada kvēpus un dūmus, kā arī paceļ alas gaisa temperatūru līdz sikspārņu ziemošanai nepiemērotai (>+80 C).
Tāpēc esot pie Dauģēnu klints jāatceras, ka:
1. Alu apmeklējums var būt bīstams dzīvībai
2. Apmeklējot alas, izmantojiet tikai elektriskās apgaismes iekārtas, alās nedrīkst trokšņot, smēķēt, ienest un kokus zarus un citus priekšmetus. Pārliecinieties, ka kāds ir informēts par to, kur atrodaties. Esot grupā vienam grupas dalībniekam jāpaliek pie alas ieejas.
3. Alas AIZLIEGTS apmeklēt sikspārņu ziemošanas periodā: no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.
Izbaudīsim rudeni!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
