Atklātas arī Vidzemes un Latgales dižvietas – Āraišu ezerpils, pazemes ezeri Straupē, Skaņaiskalns, dabas parks „Daugavas loki” un Nīcgales Lielais laukakmens
Līdz ar speciālu dižvietu norāžu uzstādīšanu atklātas sociālā projekta „Latvijas Dižvietu MĀJAS karte” jeb „Iemīli Latviju ar MĀJAS dižvietām!” (www.majaslegendas.lv) jaunās dižvietas Vidzemē un Latgalē, kas ir Āraišu ezerpils, „Vējiņu” pazemes ezeri Straupē, Skaņaiskalns, Dabas parks „Daugavas loki” un Nīcgales Lielais laukakmens. Kopā ar jau pagājušajā nedēļā atklātajām dižvietām Kurzemē un Zemgalē šobrīd speciālas zīmes ir uzstādītas vienpadsmit no paredzētajām divpadsmit dižvietām.
Iedzīvotāji tiek aicināti iepazīt Latvijas neparasto dabu, vēsturi un kultūru, piedaloties dižvietu kolekcionēšanas jeb apceļošanas akcijā. Līdz 31.jūlijam ikviens aicināts apceļot Latvijas dižvietas un ievietot fotogrāfijas ar tām www.draugiem.lv/latvijaslegendas.lv.
Dižvietas Vidzemē un Latgalē
Īpaša dižvietu norāde uzstādīta pie Āraišu ezerpils, kas ir unikāla Latvijas senvēstures vizualizācija. Tajā ietilpst akmens un bronzas laikmeta ēku rekonstrukcijas, ezerpils, seno latgaļu apdzīvota vieta vikingu laikmetā no 9. Līdz 11. gs., kā arī Livonijas laika pilsdrupas.Āraišu ezerpils pašlaik ir pirmais plašāk pētītais šīs kategorijas piemineklis visā ziemeļaustrumu Eiropā.
„Vējiņu” pazemes ezeri Straupē ir vienīgie zināmie pazemes ezeri ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Pazemes alu garums Straupē sasniedz vairākus desmitus metru, taču kritenes rāda, ka kopējā pazemes alu un ezeru sistēma ir daudz lielāka - vismaz 3 ha plaša. Pazemes ezeru pamatā ir unikāla pazemes alu sistēma ar diviem galvenajiem elementiem – Vējiņu jeb Urtānu alu un Ezeralu.
Skaņaiskalns ir viena no Latvijas dabas savdabīgām ikonām – 20 metrus augstā un 90 metrus garā sarkanā smilšakmens klints ir vizuāli iespaidīga un unikālu akustisko efektu. Proti, paraboliski izliektā klints spēj lieliski atskaņot skaņu, un no labā krasta vērojams atbalss efekts - runātāja balss atbalsojas nevis pašam runātājam, bet gan klausītājam, kas atrodas dažus desmitus metru nost.Tā ir vienīgā iespējamā šāda veida atbalss Latvijā, un no tās arī cēlies kalna nosaukums.
„Daugavas loki” ir patiess dabas brīnums, kura raksturīgākais elements ir 8 lieli Daugavas līkumi upes senlejas posmā no Krāslavas līdz Naujenei, Dabas parka „Daugavas loki” teritorijā. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur Daugava ir saglabājusi savu dabīgo tecējumu. Jāmin, ka unikālais dabas veidojums ir attēlots arī uz Latvijas nacionālās desmit latu banknotes, apliecinot tā īpašo nacionālā simbola statusu.
Dziļi Daugavpils novada mežos slēpjas Nīcgales Lielais laukakmens - visdižākais akmens Latvijā, kura platums sasniedz 10,4m, bet augstums – 3,5m. Šo dižakmeni, sauktu arī par Balto akmeni, atnesis ledājs pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Vairāk informācijas par dižvietām lasiet www.majaslegendas.lv.
Par Iemīli Latviju ar MĀJAS dižvietām
Iedzīvotāju balsojumā labākās dižvietas tika noteiktas četrās kategorijās ZEME, MĀJA, ŪDENS un MEŽS. Kategorijā ZEME kā labākās trīs tika atzītas Ložmetējkalns, Skaņaiskalns un Nīcgales Lielais akmens. Kategorijā MĀJA – Dinaburgas cietoksnis, Ikšķiles Sv. Meinarda baznīca un Āraišu ezerpils. Kategorijā ŪDENS – Ventas rumba, Daugavas loki un Pazemes ezeri Straupē. Kategorijā MEŽS –Tērvetes dabas parks un Kaives senču ozols.
Projekta „Latvijas Dižvietu MĀJAS karte” jeb „Iemīli Latviju ar MĀJAS dižvietām!” mērķis ir aicināt iedzīvotājus interesantā veidā iepazīt Latviju, tādējādi veicinot patriotismu pret valsti un tās vērtībām, kā arī sekmējot tās apceļošanu. Tas ir tupinājums pērn veiksmīgi uzsāktajam projektam „Latvijas leģendu karte”, kurā iedzīvotāji no dažādiem novadiem izveidoja interaktīvu Latvijas karti ar vairāk nekā 500 stāstiem par leģendu un teiksmu apvītām vietām Latvijā, ko ir vērts aplūkot.
„Latvijas Dižvietu MĀJAS karte” top pateicoties krējuma saldējumiem „MĀJAS” ar dzērveņu - rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas – kanēļa, konfektes „Gotiņa”, halvas, plombīra un karameļu - riekstu garšām, kuru receptūrā ņemtas vērā latviešu iecienītās garšas un tradīcijas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
