Autors: Justīne Veinberga/ Anita Banziņa
Avots: BalticTravelnews.com
Garšīgs, skaists, veselīgs un bezgala dažādi praktiski pielietojams – tāds ir sulīgais ābols. To vāra "zaptēs", cep un sautē, žāvē un spiež sulās, pievieno pankūkām, cepešiem un kūkām, no tiem gatavo vīnus. To apdzejo, apdzied, fotografē un glezno.
Tieši tāpēc ābols ir pelnījis pats savus svētkus. Un tādus tas arī būs sagaidījis, jo 6. oktobrī Dobelē tiks rīkota Ābolu diena. Par svētku norisi un to dzīvi ābolu lielpilsētā stāsta Dobeles TIC vadītāja Anita Banziņa un Pētera Upīša piemiņas muzeja direktore Inese Šinta.
Reklāma
Dobelē ir senas ābolu audzēšanas tradīcijas, un arī pašlaik Latvijas Valsts augļkopības institūta dārzos aug 600 dažādas ābeļu šķirnes un hibrīdi. Ne velti Dobeli mēdz dēvēt par ābolu lielpilsētu. Un kur tad vēl citur, ja ne Dobelē notikt ābolu svētkiem?
Kas gaidāms svētkos
Anita Banziņa stāsta par dažādajām atrakcijām, kas gaidāmas svētku ietvaros: "Visdažādāko šķirņu ābolu un sulu degustācija, sulas spiešana ar lielu mobilo sulu spiedi individuālajiem ābolu audzētājiem, ievārījuma vārīšana, lielākā ābola svēršana un visnotaļ jautras izdarības – tas viss gaida svētku apmeklētājus. Īpaši godā tiks celti Latvijas Valsts Augļkopības institūta dārzā izaudzētie āboli. Tautā institūta dārzu joprojām dēvē par Pētera Upīša dārzu, un tā slavu tālu pasaulē ir aiznesusi pārsteidzoši plašā un daudzveidīgā ceriņu kolekcija, kas ir viena no lielākajām Eiropā. Bet ceriņi nozied, saldie ķirši tiek apēsti gardu muti, un tad jau rudens pusē klāt ir ābolu laiks."
No pagātnes līdz mūsdienām
Savukārt Pētera Upīša piemiņas muzeja direktore Inese Šinta dod mums nelielu ieskatu ābolu audzēšanas pirmsākumos. Izrādās, ka ābolu audzēšanas aizsācēji Dobelē ir brāļi Vārnas, kuru dārzi tika stādīti pagājušā gadsimta 30. gados. 1941. gadā Vārnu dzimtu izsūtīja uz Sibīriju, un viņu dārzus 1949. gadā pārņēma ievērojamais dārzkopis – selekcionārs Pēteris Upītis. 1957. gadā Pēteris Upītis Dobeles smagajā, auglīgajā zemē sāka stādīt arī savus dārzus. Meistars nenoguris strādāja ar 24 kultūrām, arī ar ābelēm, sapņodams Latviju pārvērst par dārzu zemi.
Viņa darba turpinātāji mūsdienās– institūta zinātnieki – pašlaik nodarbojas ar selekciju, pārbauda vietējās un ārzemju šķirnes, izstrādā ieteikumus ābolu audzēšanai zemnieku saimniecībās, vāc un uzglabā ābeļu ģenētiskos resursus Latvijā.
Inese Šinta: "Par zinātnieku darbu varētu stāstīt vēl daudz, taču jāmin, ka mūsu dārzs ir īpašs ar to, ka tajā ir neparasti liela šķirņu daudzveidība. Garšas kārpiņām pašlaik vislabāk patiks rudens šķirņu āboli - Auksis, Orļik, Tīna."
"Mūsu dārza apmeklētāji ir sajūsmā arī par kolonābeļu taisnajām rindām. Un tas ir pelnīti - Uldis, Baiba un Zane tiešām ir slaidas ābeles, kas maz veido sānzarus un neprasa daudz vietas. Nav arī jārāpjas pa kāpnēm līdz galotnei, jo gardie, lielie un dekoratīvie āboli paši prasās grozā – pastiep tikai roku! Drīz varēs sagaidīt arī citas šķirnes ar Raiņa lugas "Pūt, vējiņi" varoņu vārdiem," informē Inese.
Un atceries - ja arī āboli no kokiem pārceļos uz noliktavu, nevajag saskumt, jo arī vēlā rudenī un ziemā dārzs neraida prom apmeklētājus. Jau minētos un citus ābolus var nogaršot ekskursiju laikā P. Upīša dārzā un nopirkt mazajā noliktavas veikaliņā. No 2012. gada 1. oktobra sāksies arī augļu koku un ogulāju tirdzniecība.
Nobeidzot stāstu, Inese Šinta iesaka katru dienu apēst vismaz vienu ābolu, lai veselība turētos, un vislabāk - nemizotus. Ābolos var saskaitīt vismaz 40 vitamīnus un minerālvielas, vairums no tām esot tieši miziņā.
Starp citu, Travelnews.lv ļoti ieinteresēja ābolu un citu augļu šķirņu cilvēciskie nosaukumi. Izrādās, ka tas ir atsevišķs un gana interesants stāsts. Gaidiet turpinājumu nākamnedēļ!
Vairāk informācijas par Ābolu svētkiem interneta vietnē www.dobele.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
