Foto: Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs
Autors: Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs
Avots: Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs
Tuvojoties tradicionālajām Latgales podnieku dienām aprīlī, ir īstais brīdis stāstam par Latgales keramiķu pieredzes, zināšanu un tradīciju summēšanos acīmredzamā mākslas darbā. Nu jau ilgstošu laiku Latgales keramiķi – Viktors Pankovs, Staņislavs Viļums un Pēteris Gailums strādā, lai realizētu apjomīgu, tehniski sarežģītu pasūtījumu – piedalās jaunās Bauskas pils krāsns podiņu restaurācijā un ir atlikuši malā tos darbus, ko podnieki parasti veic ziemas otrajā pusē – gatavošanās ikgadējam tirgum Latvijas Brīvdabas muzejā Rīgā, keramikas trauku sagatavošana apdedzināšanai, pavasara sezonu uzsākot, dalība izstādēs.
Visi trīs Latgales māla meistari ir iesaistījušies ERAF projekta "Bauskas pils - sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas otrā kārta" ietvaros realizējamā "Bauskas pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurācijas" projektā. Tā ietvaros ir paredzēts atjaunot Bauskas jaunajā pilī astoņas hronoloģiski un stilistiski atšķirīgas krāsnis.
Reklāma
21.martā Bauskas pils muzeja pārstāvji kārtējo reizi apmeklēja Latgales meistarus, jo darba process paredz saskaņotā darbībā iegūt kvalitatīvu rezultātu, tāpēc vispirms keramiķiem ir jāveic vairāki glazūru toņu testēšanas apdedzinājumi, lai Bauskas pils muzeja speciālisti varētu piemeklēt tādu toņa glazūru, kura vispatiesāk atbilst noteiktam rekonstruējamajam paraugam.
Krāšņu rekonstrukcijas projektu izpildi veic restaurācijas firma SIA "Intarsija", sadarbībā ar restaurācijas uzņēmumu "Rokajs", kurā tiek veikta oriģinālo podiņu restaurācija un top rekonstruējamo podiņu matricas, šādu informāciju sniedz Bauskas pils mājas lapā projekta koordinatore mākslas maģistre Ina Līne (www.bauskaspils.lv/lv/pasakumi-jaunumi/krasnis_restauracija).
Projekta tehniskā izpilde paredz to, ka jābūt procesā izmantotam roku darbam un podiņi jāapdedzina ar malku un līdz ar to – Latgalē tradicionālajā bedres tipa atklātas uguns keramikas apdedzināšanas ceplī. Sākotnēji ir bijusi iecere izmantot arī Latgales mālu, tomēr darba process un apjoms ieviesa korekcijas un podiņi lielākoties tiek formēti no Raunas māla.
Katrs meistars izvēlējies savu darba gaitu, kādā nonāk pie galarezultāta. Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas meistars Viktors Pankovs darbu veic kopā ar savu labāko palīgu, dzīvesbiedri Tatjanu Pankovu. Kopā jau ir paveikts darbs pie divu krāšņu podiņu apdedzināšanas, pirmajai krāsnij podiņi glazēti vienā – zaļā tonī, otrajai divos – zilā un baltā krāsā. Šo darbu veicot labi noder tās zināšanas, prasmes un iemaņas, kuras meistars ieguvis savulaik strādājot ražošanas apvienībā "Latvijas keramika", pildot virpotāja, deģa un glazētāja darbus. Podiņus apdedzinot, V.Pankovs izmanto to pieredzi, kuru ilgstoši uzkrājis apdedzinot keramikas traukus vairakkārt, klājot vairākas glazūru kārtas un iegūstot jaunus vizuālus efektus.
Latgales keramikas vēsturē vairakkārt ir apliecinājies fakts, ka podnieku rūpīgākais izpalīgs visos laikos ir dzīvesbiedre. Tradicionālo zināšanu turētāju biedrības "Pūdnīku skūla" podnieks Staņislavs Viļums māla darbus šajā projektā veic kopā ar dzīvesbiedri Violu Bīriņu. Viņi strādā kopā ar studijas "Rēzeknes apriņķa podnieki" keramiķi Pēteri Gailumu. Triju cilvēku pārziņā ir māla masas formēšana piecām krāsnīm, to glazēšana un arī apdedzināšana. Patreiz viņi ir veikuši podiņu matricu atspiešanas darbu, sagatavotie podiņi ir izžuvuši, atlikuši vēl glazēšana un apdedzināšana.
Gatavo podiņu apdedzināšanu meistari paredzējuši veikt P.Gailuma ceplī un visus darba etapus pabeigt līdz šī gada maija beigām. Krāsns podiņu restaurācija ir noteiktā laika posmā veicams darbs, jo ir iecerēts, ka jau augustā Bauskas pilī būs gatavas astoņas dažādas krāsnis, kuru podiņu tehniskais restaurācijas process būs noritējis Latgalē, atklātas uguns bedres tipa keramikas apdedzināšanas cepļos un būs patiess apliecinājums Latgales keramikas meistaru prasmēm, zināšanām un iemaņām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
