Autors: Elīza Lindāne
Avots: Rigazoo.lv
13. un 14. maijā Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā svētkos sumināsim mammas – apskati zoodārza iemītniekus un tiec pie bezmaksas momentfoto īpašā Mātes dienas rāmītī.
Pavadi otro maija nedēļas nogali Rīgas Zoodārzā – māmiņdienai veltītā pastaigā apskati saules apspīdēto mišmi takinu ģimeni, siltumā zvilnošās kapibaras, sešus mēnešus veco teliņu Ferdinandu un ziemas kažokus mainošos kamieļus. Mātes dienas noskaņās esam parūpējušies par iespēju katram zoodārza viesim iemūžināt svētku un mīlestības sajūtu fotostūrī – tas darbosies gan 13., gan 14. maijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 pie kamieļu aploka.
Reklāma
Mīlestības pilnus skatienus no Lauku sētas aploka apmeklētāju virzienā veltīs tās jaunākais iemītnieks – Latvijas zilās govs teliņš Ferdinands. Tas ieradies pie mums 27. aprīlī, un laiskā solī iepazīst apkārtni, nebaidoties no viesiem, kas atnākuši to aplūkot. Ferdinands, kā raksturīgs zilajām govīm, ir rāms un mierīgs – šo īpašību apvienojums tam ļaus iepazīt Rīgas Zoodārza apkārtni, vasarā ganoties iepretim Abinieku mājai esošajā pilsētas pļavā.
Pilsētas pļava Rīgas Zoodārzā izveidota 2021. gada rudenī. Tajā papildus sēklām no pļavām ievietota arī velēna no vairāk nekā 100 gadus vecas mitrās pļavas Liepājas tuvumā un izkaisīta augsne no sausākas pļavas Ziemeļvidzemē ar īpaši bagātīgu sēklu sastāvu. Pļavas augšana ļaus vērot, kā pamazām pļava kļūst arvien bagātīgāka – domājams, ka šogad uzziedēs tādi augi, kuri pagājušajā gadā nebija pamanāmi, jo tiem būs izveidojusies pietiekami spēcīga sakņu sistēma.
Jau pērn pļavā ganījās aitas un poniji, ļaujot izmantot zoodārza unikālo iespēju – pļaušanas vietā ievedot mājlopus, kuri izaugušos augus noēd, kamēr pārējās pilsētas pļavas tiek pļautas. Apsaimniekošana ir īpaši būtiska zālāju saglabāšanā – ja tas netiek nopļauts vai noganīts, drīz vien var aizaugt ar krūmiem.
Lai gan lībiešu teika vēsta, ka zilās govis iznākušas no jūras, pastāv dažādas hipotēzes par to rašanos, piemēram, ka tās izcēlušās no vietējās zilganās krāsas tauru pasugas, kas savvaļā ganījās piejūras pļavās pirms vairāk nekā 2000 gadu. Vēsturiski zilās govis tika audzētas piejūras ciematos un ir pazīstamas ar savu pieticību barības izvēlē, tomēr no tām iegūst gan mazāk piena, gan mazāk gaļas nekā no citām šķirnēm. Šī iemesla dēļ tās vēl pirms dažiem gadu desmitiem bija teju izzudušas, jo to audzēšana nebija komerciāli izdevīga. Šobrīd palikušas ap 600–700 Latvijas zilās govis, no tām viena Rīgas Zoodārzā un 21 – filiālē “Cīruļi”.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
