Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Rostokas kuģniecības eksperti
stimulatorā analizējuši janvārī pie Džiljo salas krastiem Toskānā, Itālijā
avarējušā kruīzu kuģa Costa Concordia
brauciena pēdējās minūtes pirms katastrofas un pierādījuši kuģa kapteiņa melus.
Reklāma
Vārnemindes (Warnemünde) ostas teritorijā netālu no Rostokas atrodas Vismāras
augstskolas Jūras simulāciju centrs (Maritimes
Simulationszentrum Warnemünde (MSCW))
–unikāls šāda veida kuģniecības stimulators, kas ļauj virtuālu jūras braucienu
izbaudīt gandrīz kā īstu. Tajā iespējams vienlaikus simulēt gan kuģa tehnisko
darbību, gan navigācijas nianses, ļaujot jaunajiem jūrniekiem trenēt iemaņas,
kas palīdz izvairīties no tādiem starpgadījumiem kā janvāra avārija Itālijas piekrastē.
Vācu eksperti ar datorsimulācijas
palīdzību analizējuši Costa Concordia
nelaimīgā brauciena pēdējās minūtes un nonākuši pie interesantiem secinājumiem.
Kapteiņa Sketino pirmā lielākā kļūda bijusi pārāk tuvā piebraukšana salas
piekrastei, kas arī vēja un straumju ietekmē izraisīja sadursmi ar rifu. Otrā
kļūda pēc vācu ekspertu domām ir tā, ka savlaicīgi netika noslēgti aizvari
starp atsevišķiem kuģa zemūdens nodalījumiem, līdz ar to ūdens no bojātās vietas varēja brīvi ieplūst kuģa tālākajās
tilpnēs: „Tilpnes citu no citas var noslēgt 60 sekunžu laikā, bet lai to
izdarītu, vispirms ir jānospiež taustiņš”, ar zināmu rūgtas ironijas devu
komentējuši speciālisti. Tomēr pati lielākā Sketino kļūda bijusi tūlītēja
ģenerāltrauksmes neizziņošana, - ja pasažieri uz savākšanās punktiem un
glābšanas laivām būtu devušies šajā brīdī, būtu izdevies izglābt ievērojami
vairāk cilvēku: „Kad kuģis jau sasvēries par 20 grādiem, nav vairs iespējams
nolaist ūdenī glābšanas laivas”.
Sketino izmeklēšanas laikā
taisnojies, ka avārijas signalizāciju nav iedarbinājis, jo negribējis izraisīt
paniku uz borta. Pētījumi gan pierāda, ka tikai viens līdz trīs procenti
pasažieru uz avārijas signalizāciju reaģē paniski.
Lai gan, sekojot pasaules ziņām,
šķiet, ka nelaimes gadījumu skaits uz jūras arvien pieaug, kuģošana joprojām ir
drošākais ceļošanas veids, apgalvo Rostokas speciālisti. Vidējie statistiskie
rādītāji liecina, ka gada laikā kuģu katastrofās vidēji iet bojā mazāk nekā 100
cilvēki. Statistika ir nepielūdzama, uzskata vācieši, - lai ietu bojā kuģa
katastrofā, cilvēkam statistiski būtu jādodas 164 tūkstošos kruīza braucienos.
Tomēr vienlaikus viņi brīdina par kādu citu aspektu: risks iet bojā kuģa
katastrofā nepieaug lineāri, bet eksponenciāli atkarībā no pasažieru skaita.
Tātad, jo lielāks kuģis, jo lielāks statistiski ir nāvējošas avārijas risks.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
